Jaunais «valsts pasūtījums» medicīnas rezidentūrā atklāj – valstij vajag vairāk geriatru un ģimenes ārstu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Kā ierasts, aprīļa sākumā Veselības ministrija (VM) publicējusi rīkojumu par rezidentūras vietu skaitu šim studiju gadam. Nenoliedzami labās ziņas ir, ka rezidentūras vietu skaits aug, – šajā mācību gadā no valsts budžeta līdzekļiem tiks finansētas 246 vietas, taču nākamajā un aiznākamajā gadā ir cerība, ka vietu skaits augs pat līdz 277. Latvijas Radio analizēja – ko par sabiedrības pieprasījumu un veselības aprūpes sistēmu liecina jaunais ministrijas "pasūtījums"? Tajā var nolasīt gan sabiedrības novecošanos, gan ģimenes ārstu trūkuma krīzi.

No valsts budžeta šajā studiju gadā apmaksātas 246 rezidentu apmācības vietas. Tomēr to, cik katrā specialitātē vietas atvēlēt, nosaka gan sabiedrības pieprasījums, vajadzības un veselības aprūpes sistēmas aktualitātes. VM jaunajā rezidentūras vietu sadalījumā saredz piecas aktualitātes.

Jaunais «valsts pasūtījums» medicīnas rezidentūrā atklāj – valstij vajag vairāk geriatru un ģimenes ārstu
00:00 / 03:52
Lejuplādēt
  • 1. aktualitāte – sabiedrības novecošanās.

"Sabiedrība kļūst vecāka, un tam līdzi seko arī rezidentūras vietu pieprasījums. Valstij vajag arvien vairāk geriatru – ārstu, kas specializējas darbā ar senioriem.

Intervija ar VM nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāju Kristīni Kļaviņu

Kristīne Kļaviņa: Tātad salīdzinoši ar pagājušo gadu ir vairāk no valsts budžeta apmaksāto rezidentūras vietas – par 30 vietām vairāk. Otra lieta – esam likuši uzsvaru uz pamatspecialitāšu apgūšanu un tās ir tās specialitātes, kas ir ne tikai specializētajās slimnīcās Rīgā, bet arī reģionos. Kā arī esam ieplānojuši papildu 3 vietas radniecīgajām specialitātēm – narkoloģija un psihiatrija. Ir papildu 3 vietas, kas jau ar esošo sertifikātu – narkologa vai psihiatra, ļauj iegūt otru specialitāti.

Kristaps Feldmanis : Un, skatoties šajā rezidentūras vietu tabulā, mēs varam nolasīt galvenās valsts prioritātes gan veselības politikā gan arī reālajā situācijā?

Valsts pieprasījums. Jā, jūs jau iezīmējāt geriatrijas pakalpojumus. Tajā pašā laikā arī šīs onkoloģijas specialitātes, gan kā papildspecialitāte – paliatīvā aprūpe. Arī no papildus specialitātēm, kas ir onkologs – ķīmijterapeits. Bet ļoti svarīgi, ņemot vērā kopējo ārstu speciālistu novecošanos, nodrošināt šīs pamata specialitātes, kur ir izteikta šī nevienlīdzība.

Un viena liela problēma ir ģimenes medicīnā. Tur ir ļoti daudz vietu. Vai šīs vietas parasti tiek aizpildītas?

Jā, šīs vietas parasti tiek aizpildītas, uz šīm vietām arī ir konkurss. Tas skaits piepildās un kopš 2016. gada mēs pamazām esam ieviesuši nozīmīgu palielinājumu, un šis nu būtu tas laiks, kad būtu jāsāk parādīties jauniem speciālistiem jau sistēmā.

Bet kopumā? Vai visās rezidentūras specialitātēs, visas paredzētās vietas arī tiek aizpildītas?

Protams, ka neaizpildās. Katru gadu tās korekcijas ir. Viena no tādām ir tiesu medicīnas eksperts vai, piemēram, transplantologs – tā gan ir apakšspecialitāte. Bet tur tad arī no nozares ir jau tādi kā pirmie priekšlikumi, ka būtu jāpadomā, kā mainīt to specialitātes apguves iespēju – vai nu tā ir kā atsevišķa metode vai daļu no apakšspecialitātēm un papildspecialitātēm novirzīt uz profesionālo tālākizglītību.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Gerontoloģijas klīnikas vadītājs, profesors Jānis Zaļkalns skaidroja, ka valstī šobrīd ir padsmit geriatru. Tikmēr rezidentūras vietu sadalījumā šogad plānotas divas vietas, nākamgad indikatīvi trīs, bet aiznākamajā gadā četras. Tātad pie šiem padsmit speciālistiem trīs gadu laikā cer sākt apmācīt vēl deviņus. Gerontoloģijas klīnikas vadītājs Zaļkalns sacīja – šī specialitāte kļūst arvien nepieciešamāka.

"Geriatra vieta veselības aprūpes sistēmā, es prognozēju, ka varētu palielināties. Un, protams, mūsu klīnikā noteiktu rezidentūras laiku rezidenti pavada šeit, lai ļoti konkrēti iepazītu tos aspektus, kas ir aktuāli, strādājot ar senioriem. Specialitāte ir ļoti interesanta, bet grūta," atzina Zaļkalns

  • 2. aktualitāte – valsts politika psihiskās veselības pieejamības vairošanai.

Jau pirmās šīs valdības veselības ministres Ilzes Viņķeles ("Attīstībai/Par!") laikā psihiskās veselības pieejamības vairošana tika nosprausta par vienu no prioritātēm. Vismaz rezidentūras vietu sadalījumā to nedaudz mana. Lūkojoties plānotajos nākamo studiju gadu rādītājos, aug gan psihiatru, gan bērnu psihiatru, gan arī psihoterapeitu vietu skaits – šogad mācīsim divus, bet nākamajā un aiznākamajā gadā ceram mācīt jau četrus jaunos psihoterapeitus. 

  • 3. aktualitāte – ģimenes ārstu trūkuma novēršana.

Šī ir veselības aprūpes sistēmas viena no pamata krīzēm – ģimenes ārstu trūkums redzams rezidentūras vietu piedāvājumā. Ar lielu atrāvienu šajā specialitātē valsts gatava apmaksāt vislielāko skaitu rezidentūras vietu šogad – 48, bet nākamajā gadā, iespējams, 50. Gadu vēlāk – vēl par divām vietām vairāk. Tātad trīs gados mācības sāktu 150 ģimenes ārsti.

Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide ir priecīga par rezidentūras vietu skaita kāpumu, jo ģimenes ārstu novecošanās jautājums ir ļoti aktuāls, taču pieaugums par aptuveni 50 speciālistiem gadā ir minimālais.

"Ap 30% ģimenes ārstu ir pensijas vecumā – tas ir apmēram 300 ģimenes ārstu. Ja viņš, šis seniors aiziet prom un viņa vietā nav kolēģis, kas var pārņemt praksi, tad diemžēl šie pacienti paliek bez aprūpes. Un jautājums, kas ir paralēli jārisina, ir atalgojuma jautājums, norādīja Veide.

  • 4. aktualitāte – katrā slimnīcā nepieciešamo ārstu speciālistu nodrošināšana.

VM skaidroja – katra specialitāte ir neaizstājama, taču ir tādi ārsti, kuriem jābūt katrā slimnīcā valstī, tādēļ rezidentūras vietu sadalījumā krietni vairāk – pie desmit un pat pie divdesmit vietām redzam radiologiem, anesteziologiem/reanimatologiem, internistiem un ķirurgiem.

  • 5. aktualitāte – onkoloģisko slimību ārstēšanas pieejamības veicināšana.

Onkoloģiskas saslimšanas skar ļoti daudzus, un nepieciešami speciālisti, kuri tās ārstē. VM šo izdala kā piekto aktualitāti, kura iezīmējas rezidentūras vietu sadalījumā. Tādēļ turpmākajos gados valsts paredz apmaksāt vairāk onkologu – ķīmijterapeitu apmācības.

Vērtējums par šī gada rezidentūras vietu sadalījumu ir arī rezidentu, proti, jauno ārstu asociācijas vadītājam Artūram Šilovam.

Intervija ar VM nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāju Kristīni Kļaviņu
00:00 / 02:19
Lejuplādēt

"Pirmā labā lieta ir tāda, ka kopumā ir pievienotas papildu budžeta vietas rezidentūrā, bet to vajadzēs turpināt arī nākamajos 3–4 gados darīt.

Veselības ministrija patiešām skatās, kas ir tās specialitātes, kur ļoti trūkst [mediķu], un tur tās vietas ir. Problēma, ar kuru vienmēr jārēķinās – ka šīs iespējas, kurš apmācīs, ar kādiem pacientiem, kādā klīnikā tas notiks, – tas gan ir diezgan ierobežoti, un tās ir sekas tam, cik ilgstoši tikusi badināta veselības aprūpes sistēma," atzina Šilovs.

Lai arī rezidentūras vietas šobrīd ir sadalītas, beidzoties studiju gadam, kad jaunie ārsti pieteiksies rezidentūras vietām, skatoties pieprasījumu un iespējas, var būt situācija, ka atsevišķas pozīcijas vēl nedaudz tiek mainītas.

Rezidentūras vietu sadalījums pieejams VM mājaslapā šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti