Ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni viņš pārrunāja Baltijas reģiona drošības jautājumi, kā arī Eiropas kopējās problēmas, to skaitā – bēgļu krīze.
Jaunais Vācijas prezidents un iepriekš ilgstoši ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers Latvijā ir biežs viesis. Šī ir viņa jau 8.vizīte, tomēr ekspertu vērtējumā nozīmīga, jo pirmo reizi prezidenta amatā esot un arī ģeopolitiskā situācija pēdējos gados ir ievērojami mainījusies.
Šteinmeiers Rīgā ieradās no Igaunijas un pēc tikšanās ar Latvijas augstākajām amatpersonām dosies tālāk uz Lietuvu. Zīmīgi, ka vizītei Baltijas valstīs Vācijas prezidents izvēlējies tieši to datumu, kas 1939. gadā kļuva reģionam liktenīgs.
“Es gribētu pateikties ne tikai par laipno uzņemšanu, bet arī par to, ka jūs mani pieņemat 23. augustā. Mēs zinām, cik šis datums ir jūtīgs. Mēs zinām, ka 23. augusts 1939. gadā bija zemākais punkts Vācijas Baltijas attiecībās, kad tika noslēgts Hitlera - Staļina pakts, kas Hitleram atbrīvoja rokas uzbrukumam Polijai un PSRS ļāva okupēt Baltijas valstis,” norādīja Šteinmeiers.
Pēc Vācijas prezidenta vārdiem, pirms gandrīz 30 gadiem Baltijas iedzīvotāji pauda savu uzticību Eiropai, kas ir tik ļoti svarīga arī pašlaik.
“Baltijas ceļš notika laikā, kad citiem vēl nebija drosmes piecelties brīvības un demokrātijas vārdā. Un tāpēc es vienmēr pateicos Baltijas valstīm par vēlmi sasniegt brīvību, lai tas izdotos arī Eiropai. Eiropa ir ļoti svarīga tēma, kas vieno mūs arī ārpus divpusējām attiecībām,” sacīja Vācijas prezidents.
Kopš tā laika abu valstu attiecības ir tikai uzlabojušās, pēc tikšanās uzsvēra abu valstu prezidenti.
Ekonomiskās sadarbības uzlabošanās, Vācijas klātbūtnes palielināšanās reģionā, vairojot Baltijas valstu drošību, sadarbība dažādās sfērās, ieskaitot izglītību liecina par to, ka Vācija, nenoliedzami ir uzticams un ļoti nozīmīgs Latvijas partneris un sabiedrotais. Šādu pārliecību pauda Latvijas prezidents Raimonds Vējonis.
“Esmu tiešām gandarīts, ka Latvijā veiksmīgi norit Vācijas duālās profesionālās izglītības pieredzes apgūšana un pieaug Vācijas studentu interese tieši par mācībām Latvijas augstākās izglītības iestādēs,” pauda Vējonis.
Bet būtiskākais abu valstu prezidentu pārrunātais temats bija reģiona drošība. Šteinmeiers uzsvēra, ka var iedomāties, kā jūtas Baltijas valstu iedzīvotāji pēc Krimas aneksijas.
Tiesa, gan vizītes laikā Igaunijā, gan arī trešdien Rīgā Vācijas prezidentam nācās taisnoties par Eiropas līdervalsts ieinteresētību Baltijas valstīm draudīgajā otrā Krievijas - Vācijas gāzes vada izbūvē “Nord stream 2”, par ko bažas paudusi arī Eiropas Komisija.
Šteinmaiers paudis pārliecību, ka Vācijas uzticība savām saistībām šajā reģionā turpināsies. Nenoliedzami, reģionā ir jūtamas arī bažas par atsevišķiem Vācijas īstenotajiem projektiem, taču prezidents Šteinmaiers paudis pārliecību, ka šādām bažām būtu jāmazinās.
“Šīs bažas es pazīstu jau no pagātnes. Tās ir bažas, ka viena dalībvalsts, proti, Vācija, īstenos šo projektu, neievērojot Eiropas tiesības. Taču es domāju, ka šīs bažas ir ja ne izzudušas, tad ievērojami samazinājušās. Tas tāpēc, ka ir uzsākta Eiropas pārbaudes un kontroles procedūra un, protams, mēs ievērosim spēkā esošos likumus," pauda Šteinmeiers.
“Protams, mēs turēsimies pie spēkā esošā Eiropas regulējuma un, ja es saku mēs, es gribētu norādīt arī uz to, ka tas nav valsts projekts, kas tiek īstenots, bet privātu uzņēmēju projekts,” sacīja Vācijas prezidents.
Savā runā Šteinmeiers pieminēja arī bēgļu krīzi, netieši norādot uz Višegradas valstīm, kas atteikušās uzņemt patvēruma meklētājus.
“Par kopīgajām vērtībām – mēs cīnāmies, lai šīs kopīgās vērtības atbalstītu visas Eiropas dalībvalstis. Mums ir daudz jāstrādā un sarunas ar atsevišķām dalībvalstīm jāveido vēl intensīvākas, nevis jāpārtrauc, lai nepieļautu, ka grāvji kļūst vēl dziļāki,” uzsvēra Šteinmeiers.
Vācu žurnālistus, savukārt interesēja jautājums par to, vai Vācijas iedzīvotāji kādas citas NATO dalībvalsts apdraudējuma gadījumā būtu gatavi doties to aizstāvēt. Aptaujas liecina, ka Vācijas iedzīvotāji nevēlētos aizstāvēt Baltijas valstis militārā ceļā. Šteinmaiers norādījis, ka aptaujas, ļoti iespējams, neataino patieso situāciju un visticamāk, 5. panta iedarbināšanas gadījumā viedoklis mainītos.
Arī iepriekš Igaunijā Šteinmeiers uzsvēra, ka Vācija paliks uzticīga Baltijas valstu aizsardzībai, norādot, ka Baltijas drošība ir arī Vācijas drošība.
Vācijas prezidents arī norādījis, ka vēl ir pāragri teikt, ka Eiropas krīze ir pārvarēta, taču Eiropas Savienības uzdevums tagad ir nevis aizrauties ar jaunām reformām, bet gan pildīt savus solījumus un reāli atgūt iedzīvotāju uzticību, kas pamazām jau notiek.
Pēc vizītes prezidenta pilī Šteinmeiers tikās arī ar Latvijas premjerministru Māri Kučinski (Zaļo un Zemnieku savienība), kā arī apmeklēja Okupācijas muzeju.
