Jaunais RSU farmācijas zinātņu komplekss Latvijā ļaus attīstīt kvalitatīvāku zāļu ražošanu

Jau nākamgad Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) studentu pilsētiņā Dzirciemā durvis vērs jauns farmācijas studiju un zinātnes komplekss. Tās ir labas ziņas gan augstskolas studentiem, gan farmācijas nozarei Latvijā kopumā, kā arī cilvēkiem, kuriem nepieciešamas ērti lietojamas un efektīvas zāles, norādījuši nozares speciālisti.

Jaunais RSU Farmācijas zinātņu komplekss Latvijā ļaus attīstīt kvalitatīvāku zāļu ražošanuZane Ārmane

Jaunais komplekss būs mājvieta Stradiņa Universitātes Farmācijas ķīmijas katedrai, Farmakoloģijas katedrai un Lietišķās farmācijas katedrai. Ēkā paredzētas studiju telpas un laboratorijas studentiem, bet viens no būtiskākajiem ieguvumiem būs Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Atrast vielu, kas palīdz pret kādu kaiti, ir tikai puse no uzvaras – pētniekiem arī jāatrod labākais veids, kā to ērtāk un efektīvāk piegādāt organismam nepieciešamajā vietā. Un tieši ar šo pētniecību nodarbosies jaunā laboratorija.

“Ja mēs ražojam vienkāršu tableti no sen zināmas vielas, tad katrs ražotājs faktiski to tableti uzbūvē no jauna. Mēs būsim jaunajā laboratorijā tie, kas ar to nodarbosimies zinātniskajā virzienā, palīdzot gan ražotājiem, gan citiem zinātniekiem. (..) Ieguvēji ir visi, galvenokārt, protams, pacients, jo mēs šīs zāles ražojam, lai pacientam būtu ērtāk, labāk un šīs zāles būtu efektīvākas,” norādīja Stradiņa Universitātes Farmācijas fakultātes dekāne, asociētā profesore Dace Bandere.

Labākā formula, kā zāļu aktīvās vielas padarīt ērti lietojamas, jāmeklē ne tikai recepšu medikamentiem, bet arī uztura bagātinātājiem un dzīvnieku zālēm, taču savas pētnieciskās laboratorijas Latvijā ir tikai diviem lielākajiem medikamentu ražotājiem.

Tāpēc nevar izslēgt, ka Stradiņa universitātes zinātnes komplekss varētu kļūt par atspēriena dēlīti jaunu zāļu ražotņu attīstībai, skaidroja RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa.

''Jāsaprot atšķirība starp ražošanu un pētniecību, un studijām. Kad kaut kas tiek ražots, laboratorijas ir sertificētas pēc visaugstākajiem standartiem, un šeit nekādi studiju, pētniecības un blakus procesi nevar notikt. Tieši tāpēc ir nepieciešamas laboratorijas, kur industrija var vērsties, ja tiem nepieciešams kaut ko izpētīt un kaut ko papildus izdarīt. Te jāatzīmē vairāki mazie uzņēmumi, kuri Latvijā strādā un kuri ekosistēmā ir ļoti nozīmīgi spēlētāji. Viņi savas laboratorijas neattīsta, un viņi ir arī pirmie, kam interesē publiskas laboratorijas un publiskie resursi, lai viņi varētu dot mums pasūtījumu, uzdot izpētīt to, kas viņiem vajadzīgs,'' klāstīja Kiopa.

Šo aspektu atzīmēja arī Bandere – ja uzņēmumiem kļūs pieejamāki pētniecības pakalpojumi, tie varēs vairāk resursu ieguldīt citos attīstības virzienos.

“Mūsu zāļu ražotāji rodas arvien jauni, mazi uzņēmumi, kas attīstās, un arī lielie ražotāji arvien paplašinās. Attiecīgi viņiem būs iespēja paplašināties kādā citā virzienā, un mēs būsim tie, kas sniegs nepieciešamos pakalpojumus, tādējādi atslogojot viņu ikdienu,” sacīja Bandere.

Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis norādīja, ka jaunā laboratorija varētu kļūt par atspēriena dēlīti vismaz 10–12 mazākiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem, kuriem ārvalstu laboratorijas ir pārāk dārgas un nepieejamas.
Skrīvelis skaidroja: “Ne visi ir recepšu zāļu uzņēmumi, bet arī tādi, kas izstrādā bezrecepšu zāles – “Solifarm”, “Lotos Pharma”, aptieku produkcija, biomedicīnas inovāciju centrs, kam vajadzētu un gribētos darīt un kuriem ir barjeras to darīt dārdzības, valodas barjeras un attāluma ziņā.”

Tāpat Skrīvelis stāstīja, ka

nozares uzņēmumi jau ilgāku laiku mudinājuši trīs vadošās Latvijas universitātes attīstīt gatavo zāļu formu pētniecību, jo šajā jomā līdz šim ir pietrūcis zināšanu un speciālistu. Tieši speciālistu izglītību nozares priekšstāvis min kā vienu no lielākajiem ieguvumiem farmācijas nozarē.

“Mēs kā industrija par to esam ļoti, ļoti priecīgi, būs mācību bāze, kur uz konkrētām iekārtām jaunie studenti, kas grib taisīt zinātni nākotnē, gan strādāt farmācijā, var iemācīties ar tām tehnoloģijām strādāt un būt liels atspaids Latvijas farmācijas uzņēmumiem un visai farmācijas nozarei, ka mums būtu jaunā audze, kas pamazām papildinātu industriālo pētnieku rindas, gan arī būtu iespējams nomainīties kadriem, jo arī farmācijā ir tendence, ka sevišķi ar specializētām zināšanām, kādas vajadzīgas industriālā pētniecībā, cilvēki noveco un vajag jaunus cilvēkus klāt,” norādīja Skrīvelis.

RSU Farmācijas studiju un zinātnes kompleksa būvdarbu izmaksas ir 8,5 miljoni eiro, un teju pusi no tām sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi. Plānots, ka studenti un pētnieki jauno kompleksu Konsula ielā 21 sāks izmantot 2022. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt