Tā kā ministrija noteikusi skolēnu un skolotāja skaita proporciju atbilstoši teritoriju apdzīvotībai, vairums skolu jau tagad zina, ka šo prasību nespēs izpildīt. To nevarēs ievērot arī vairums mazo skolu novados, kuras jaunajā pedagogu atalgojuma modelī saskata skolas likvidācijas risku. Naudas plūsmai samazinoties, cietīšot apmācību kvalitāte.
Mārupes vidusskolā mācās vairāk nekā 1000 bērnu, vidēji 30 skolēnu vienā klasē. Tāpēc svešvalodas stundas notiek divās grupās, tā nodrošinot kvalitatīvu apmācību. Iespējams, ka līdz ar jauno pedagogu atalgojuma modeli, no apmācībām divās grupās būs jāatsakās, jo nāksies ietaupīt, pārliecināts vidusskolas direktors Jānis Lagzdkalns.
"Mums, cilvēkiem, kas ir uz vietas, iedziļinoties tajos skaitļos un tajos norādījumos un normatīvos, kas tur parādās, mēs pašreiz nejūtam šeit to ļoti lielo ieguvumu, bet jūtam zaudējumus. Ja runā konkrēti par Mārupi, tad tie ir vairāki tūkstoši, gadā tie būs pie kādiem 40 000 līdz 50 000, ja?" lēsa Lagzdkalns.
Pirmdienā, gūstot ieskatu par jauno modeli, direktora vietniece mācību darbā veikusi aprēķinus līdz pusdiviem naktī. Secinājums tāds, ka Mārupē skolotāji algās noteikti saņemšot mazāk un tā galvenais iemesls – noteikums, ka uz vienu skolotāju jābūt 14 skolēniem. Arī tik lielā skolā to nevarot nodrošināt.
"Ja mēs izvilktu līdz 14, mums būtu pa nullēm. Mēs nebūtu ieguvēji, bet mēs vismaz nebūtu zaudētāji," sprieda direktora vietniece Anžela Sokolova.
Līdz šim Mārupes vidusskolā uz vienu skolotāju bijuši astoņi skolēni. Savukārt novados ar mazāko apdzīvotību, jābūt turpmāk jābūt 9,5 skolēniem uz vienu skolotāju. Pašreizējais vidējais rādītājs Latvijā ir mazāks par jaunajā modelī noteikto minimālo skaitu.
"Tātad mēs sākam jau tai modelī no vidējā un ejam uz augšu. Nu šādi nenotiek, ja? Ja tas ir vidēji 1 pret 9, tas nozīmē, ka ir vietas, kur ir vietas, kur ir 1 pret 6, 1 pret 7. Ir 1 pret 15 un ir vidēji 1 pret 9," piebilst Sokolova.
Noteiktās skolēnu-skolotāja attiecību proporcijas nozīmē, ka iegūt lielo algas pielikumu nevarēs arī vairums mazo skolu pedagogu, kuri pašreiz nopelna vismazāk.
Latvijas Radio šonedēļ uzrunāja vairākus desmitus mazo skolu novados, kurās skolēnu skaits svārstās ap 100. Plašākai sarunai nepiekrita gandrīz nevienas skolas vadība. Daudzi gan minēja, ka mazās skolas nespēs nodrošināt nepieciešamo skolēnu skaitu uz vienu skolotāju, līdz ar to tās uztrauc iespējama likvidācija.
"Es tā kā saskatu, ka mazām lauku skolām tas nebūs nekas labs. Runājot tieši par mūsu skolu, mums nav pietiekams skolēnu skaits, lai varētu skolotājiem paaugstināt algas.
Man liekas, ka tas ir speciāli jums, masu medijiem, tas skaitlis 60% algas paaugstinājums pedagogam, tas ir pilnīgi garām
Rēķinot precīzi pa stundām, tie sanāk tikai 25 centi uz vienu stundiņu klāt," stāsta Kalvenes pamatskolas Aizputes novadā direktore Skaidrīte Segliņa.
"Mums jau problēma tā, ka visa Latvija tiek sadalīta pa zonām, atkarībā no iedzīvotāju apdzīvojuma blīvuma. Nu lūk, un Aizputes novada Kalvenes pamatskola ir tajā zonā, kur uz vienu pedagogu ir jābūt 11,5 skolēniem. Mums ir 69 pirmo līdz devīto klašu skolēni un tas nozīmē, ka mūsu skolai pietiktu ar sešām likmēm, lai varētu apmācīt 69 skolēnus, un tas nozīmē, ka mēs esam uz iznīcības robežas. Mūs šis jaunais modelis ļoti sarūgtina," piebilst Segliņa.
Modelis sarūgtina arī republikas nozīmes pilsētas, kurām jānodrošina vislielākā skolēnu skaita proporcija, proti, 16,5 skolēnu pret skolotāju.
Jaunais atalgojuma aprēķins paredz arī īpašu motivācijai domātu fondu, ar kuru direktori varētu atalgot labākos skolotājus. Tomēr tas veidos tikai 13% no mēneša budžeta un no šī fonda paredzēts maksāt par skolotāju aizvietošanu slimības gadījumā, par klases audzināšanas darbu, zinātnisko darbu vadīšanu, klašu iedalīšanu grupās svešvalodu stundās, līdz ar to motivācijai teju nekas neatlikšot, varbūt divdesmit eiro, noteica Mārupes vidusskolas direktors un viņa vietniece.
