Viņš atzina, ka NBS vadībā turpinās īstenot iesāktos darbus valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. "Esmu evolucionārs. Tas nozīmē, ka turpināsies visu NBS spēju attīstība." Prioritāte būšot kaujas spējīgi bruņotie spēki.
Latvijas NBS karavīri, kā arī zemessargi, pēc Kalniņa teiktā, ir sagatavoti labā līmenī, taču ir jāpiestrādā pie bruņojuma un ekipējuma, tostarp pie jauniem bruņojuma veidiem. Militārā sfēra pasaule nemitīgi attīstās, un arī Latvijas NBS nepieciešami uzlabojumi, lai karavīrs būtu nodrošināts un spētu pildīt savus uzdevumus.
Lai arī valsts aizsardzībai nākamgad atvēlēts finansējums 1,7% apmēra no valsts iekšzemes kopprodukta, bet aiznākamgad plānoti 2% no IKP, finansējums vienalga nav pietiekams, lai Latvijas armija varētu atļauties modernāko un dārgāko tehniku.
Latvija tiks aizsargāta tikai tad, ja valsts aizsardzībā iesaistīties iespējami daudz valsts iedzīvotāju, teica NBS komandieris, norādot, ka tālab liela uzmanība tiks pievērsta arī Jaunsardzes attīstībai.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien, 22.decembrī, par Nacionālo bruņoto spēku komandieri iecēla ģenerālmajoru un Apvienotā štāba priekšnieku Kalniņu, vienlaikus no armijas komandiera pienākumiem atbrīvojot līdzšinējo vadītāju Raimondu Graubi.
Savus jaunos pienākumus Kalniņš sāks pildīt 27.janvārī.
