Dienas ziņas

KNAB aiztur Ogres mēru E. Helmani

Dienas ziņas

Lidmašīnas Baltijas valstu karogu krāsās

Jaunais mācību gads nāk ar pārmaiņām

Jaunais mācību gads nāk ar pārmaiņām un satraukumu skolotājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šis pirmais septembris daudzās skolās būs citāds, nekā ierasts. Šogad sāks īstenot vairākas iepriekš pieteiktas reformas. Mazākumtautību skolās arvien vairāk mācīs latviešu valodā, un sāks pakāpeniski ieviest kompetencēs balstīto mācību saturu. Tajā pašā laikā rodas jautājums, vai būs skolotāji, kas to īstenos. Tuvojoties mācību gada sākumam, brīvas aptuveni 500 pedagogu vakances. 

Līdz jaunajam mācību gadam atlicis pavisam nedaudz – vien pusotra nedēļa, un tradicionāli šis ir laiks, kad skolu direktori no visas Latvijas ierodas Rīgā, lai pārrunātu jaunā mācību gada aktualitātes. Un šogad tādas ir vairākas.

Viena no būtiskākajām pārmaiņām saistīta ar mācību saturu.

Vidrižu pamatskolas direktora vietniece Ina Sidjukina uzskata, ka lielākais izaicinājums šogad ir jaunā kompetenču satura ieviešana pirmsskolā, kas visiem ir jaunums. "Tas ir pirmais etaps patiesībā, un tas ir īstenībā gan aizraujošākais, gan nezināmākais mums pagaidām," viņa norādīja.

Jaunās metodes izmantos topošo pirmklasnieku sagatavošanai. Tāpat šis būs pēdējais mācību gads, kad "pa vecam" mācīsies vidusskolēni. Un šī gada laikā skolām jāspēj izstrādāt viņiem vismaz divus mācību jomu izvēļu virzienus.

"Par to gan mēs uztraucamies, jo vidusskolā skolēnu skaits, protams, samazinās. Neteiktu, ka mums ir mazs – apmēram 20, bet, nu, tos grozus ļoti grūti būs, jo skolēni 9. klasē vēl nav gatavi izvēlēties šos grozus," sacīja Aglonas vidusskolas direktore Lidija Šatilova.

Otra reforma skar mazākumtautību izglītības iestādes. No septembra sākumskolā vismaz pusei mācību stundu jānotiek valsts valodā. 7. līdz 9. klašu posmā latviešu valodā būs jāmācās ne mazāk kā 80% no visa satura. Pakāpeniski izbeigs mazākumtautību programmas vidusskolās.

"Jau pagājušajā mācību gadā mēs sākām ar to ļoti nozīmīgi nodarboties. Mēs aicinājām tos kursus organizēt mūsu skolā. Tie nebija vieni kursi. Pagājušajā gadā bija un šogad," stāstīja Rīgas 95. vidusskolas direktora vietnieks Vladimirs Samoiļenko.

Intensīvus kursus mazākumtautību pedagogiem piedāvā Latviešu valodas aģentūra.

"Respektīvi, tie pedagogi, kuri nejutās droši par savām valodas zināšanām, lai mācītu tos priekšmetus, ko viņi mācīs valsts valodā, viņiem bija iespēja tās uzlabot, saprast, izmēģināt pašiem," skaidroja Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks.

Tomēr līdz ar reformām vecāko paaudžu skolotāji nereti lemj darbu uzteikt. Jaunā mācību gada priekšvakarā brīvas ir aptuveni 500 pedagogu vakances. Daļa no tām gan piedāvā tikai nepilnas slodzes darbu un neatspoguļojot patieso ainu.

"Tas ir viens no Izglītības un zinātnes ministrijas mērķiem pārrunās ar pašvaldībām – precizēt to, vai tiešām ir vakances, cik liela ir šī vakance, vai tā ir pastāvīga vakance," pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Tāpat no septembra pedagogu minimālā alga par pilnas slodzes darbu pieaugs no 710 līdz 750 eiro mēnesī. Tomēr vēl nav zināms, vai nauda algu pieaugumam būs arī nākamgad.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti