Sadaļas Sadaļas

Jaunais mācību gads Covid-19 dēļ izaicinājumu pilns visiem iesaistītajiem

Zinību dienas svētkos durvis ver 672 pašvaldību un privātās skolas, kurās mācīsies vairāk nekā 218 000 skolēnu. Visiem izglītības nozarē iesaistītajiem šis 1. septembris ir izaicinājumu pilns,  atsākot mācības klātienē. Skolu vadītājiem un pedagogiem ik nedēļu jāveic virkne jaunu pienākumu, lai uzraudzītu epidemioloģisko situāciju. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vērsa uzmanību uz Covid-19 testēšanas sistēmas problēmām. Savukārt paši audzēkņi bažījas par mobingu pret tiem skolēniem, kas nebūs vakcinējušies.

ĪSUMĀ:

  • Šajā mācību gadā skolēniem un skolotājiem jāievēro drošas skolas principi.
  • Tostarp jāievēro distance un higiēnas prasības, jāvēdina telpas, jādezinficē virsmas.
  • Daļai jāveic Covid-19 tests; aicina pēc iespējas vakcinēties tos, kam pieejama vakcīna.
  • Koplietošanas telpās sejas maskas būs jāvelk visiem audzēkņiem un pedagogiem.
  • Bez maskas varēs strādāt klasēs tad, ja ir iegūts Covid-19 sertifikāts.
  • Rīgas skolēnu domi satrauc mobings pret skolēniem, kam klasē būs jālieto maska.
  • Covid-19 tests derēs arī interešu izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības apguvē.
  • Nav skaidrs, kā rīkoties, ja no Covid-19 testa veikšanas atteiksies 9.–12. klases skolēns.
  • Lēmumus par mācību procesa organizāciju šogad var pieņemt paši skolu direktori.
  • LIZDA nemierā: skolām ir jaunas funkcijas, bet tās tiek īstenotas par "pliku paldies".

Atsākot klātienes darbu skolās, šajā mācību gadā skolēniem un skolotājiem jāievēro drošas skolas principi – jāveic iknedēļas Covid-19 testi, jāievēro distance un higiēnas prasības, jāvēdina telpas un jādezinficē virsmas, jāvalkā sejas maskas koplietošanas telpās un jāvakcinējas, ja ir iespēja, norādīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija).

Jaunais mācību gads Covid-19 dēļ izaicinājumu pilns visiem iesaistītajiemSintija Ambote

"Protams, mēs arī aicinām pēc iespējas vairāk vakcinēties visiem, kam ir pieejamas vakcīnas, proti, pedagogiem un skolēniem no 12 gadu vecuma, jo tajā brīdī, kad klase ir zaļajā režīmā – visi skolotāji un skolēni konkrētā klasē ir vakcinēti –, tad klasē darbs notiks tieši tāpat, kā tas bija, pirms Covid-19 pandēmija ienāca mūsu dzīvēs," skaidroja ministre.

Koplietošanas telpās maskas būs jāvelk visiem audzēkņiem un pedagogiem, bet bez maskas varēs strādāt klasēs tad, ja ir iegūts Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Savukārt tiem, kas mācību procesā piedalīsies ar negatīvu Covid-19 testu, maskas ir jāvelk arī klasēs.

Telefonsaruna ar ministri Muižnieci 1. septembrīLatvijas Radio

Ministre uzsvēra, ka skolas ar mazākām vai lielākām problēmām klātienes mācībām ir gatavas. Tās esot gatavākas un ar lielāku pārliecību par darāmajiem darbiem nekā pirms gada. 

"Esam tik gatavi mācībām klātienē, cik šajos sarežģītajos apstākļos varam būt," sacīja Muižniece.

Ministre solīja arī, ka valdībā prezentēs plānu skolotāju algas celt būtiskāk par līdz šim iecerēto, tomēr neatklāja detaļas. 

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga par skolotāju algām un darbu skolāsEdgars Kupčs

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka par tādu plānu ir dzirdēts, taču sociālie partneri ar to vēl nav iepazīstināti.

Vanaga arī aicina politiķus ilgstoši nekavēties ar pienākuma vakcinēties pret Covid-19 noteikšanu atsevišķu profesiju pārstāvjiem, jo darba devēji sagaida konkrētību un skaidrību savas rīcības plānošanai. Viņa atzīmēja, ka cilvēki rēķinās ar skaidrību, lai izšķirtos par savu rīcību - palikt vai nepalikt strādāt skolā.

Bažas par pastiprinātu mobingu starp skolēniem

Rīgas skolēnu domes vadītājs Rihards Irbe norādīja, ka tieši tas, atsākot mācības klātienē,  visvairāk dara bažīgus skolēnus, kas baidās no pastiprināta mobinga.

"Tad, kad parādījās masku nosacījumi, varēja just to uztraukumu skolēnos, kuriem vakcinēties neļauj vecāki vai ir kādi veselības un citi personīgi iemesli. Un tad uzreiz par tevi kaut ko cilvēki domā, tas ir spiediens, jo uz tevi pat citādāk skatās, un neviens negrib būt tas dīvainais.

Un es ceru, ka mēs kā skolēni sapratīsim viens otru un neveidosies šie aizspriedumi un diskriminācija pret tiem, kas klasē sēž maskā, jo ir cilvēki, kas pat šogad ir gatavi mainīt skolu no kādas ģimnāzijas uz kādu tālmācības skolu.

Lai arī ir dota izvēle un skolēns var izvēlēties pats iet vakcinēties, bet ir ļoti mazs skaits skolēnu, kas varētu iet pret savu vecāku gribu," sacīja Irbe. Jautāts, vai tad daļa no šiem jauniešiem varētu migrēt uz tālmācības skolām, Irbe sacīja: "Jā, tās sarunas apkārt ir, protams. Ir grūti pateikt reālo situāciju."

Savukārt, taujāts, vai skolās ir pietiekošs psiholoģiskais atbalsts, Irbe sacīja: "Es teiktu, ka iespējas ir, bet daudz par tām nerunā un daudzi arī nezina par bezmaksas iespējām apmeklēt psihologu. (..) Un arī par skolu psihologa iespējām ir jāatgādina šogad skolās, bet patiesībā līdz tam kabinetam aiziet ir diezgan emocionāli grūti."

Skolēnu testēšana skolās noritēs reizi nedēļā ar siekalu testa nodošanu. Paredzēts, ka skolā ik nedēļu veiktais Covid-19 tests derēs arī, lai apmeklētu interešu izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības programmas. Taču skolā veiktais siekalu tests nebūs derīgs, lai apmeklētu izklaides pasākumus, jo to veiks tikai reizi nedēļā. Taču Rīgas skolēnu domes vadītājs Rihards Irbe klāstīja, ka skolēni īsi pēc testa vēlas to izmantot arī citām ārpusskolas aktivitātēm.

"Par testēšanu ir radušies vairāki jautājumi par to, kāpēc tos nevar izmantot plašāk, jo šķiet nepārdomāts tas lēmums par testēšanu, ka tos var izmantot tikai interešu izglītībā. Bet kāpēc pēc testēšanas tās divas dienas tu arī nevarētu aiziet uz sporta zāli vai uz kino, kas nav interešu izglītība, bet arī nāk par labu skolēna mentālajai veselībai?" vaicāja Irbe.

Pašvaldības satrauktas par testu kavēšanos

Nedēļu pirms mācību gada sākuma Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) cēla trauksmi par laboratoriju loģistikas problēmām. Proti, vairākās skolās bijusi analīžu trauciņu jeb stobriņu piegādes kavēšanās. LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure norādīja, ka tas savukārt met ēnu uz to, cik labi testēšanas sistēma darbosies mācību gada laikā.

"Tas ir jautājums par atbildību. Un nevis tikai no skolu direktora, kas daudzās vietās ir satraukušies par to, vai 1. septembrī bērniem būs testu rezultātu (..). Ir tā, ka, ja, pirmkārt, Veselības ministrija novērtēs to darbu, ko veica laboratorijas šīs nedēļas laikā, un redzēs kas tiek galā un kas netiek galā, un identificēs visas problēmas un risinās tās, tad divu vai trīs nedēļu laikā tas sakārtosies un sistēma kā rutīna strādās. Taču tikai pie nosacījuma, ja katrs pildīs sev uzdoto uzdevumu," sacīja Dundure.

LPS ieskatā ikvienam bērnam jābūt arī iespējai uztaisīt bezmaksas testu jebkurā laboratorijā tad, ja iknedēļas testa veikšanas dienā viņš nav bijis skolā.

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), vērtējot drošas skolas prasības, piekrita, ka maskas nepieciešamas skolu gaiteņos, bet joprojām uzskata, ka klasē mācību laikā mutes un deguna aizsegi nav jālieto nevienam.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga sacīja, ka kopumā skolas ir gatavas jaunajiem epidemioloģiskās drošības uzraudzības pienākumiem, tomēr tas skolotājiem ir papildu neapmaksāts slogs.

"Mēs nevaram aizmirst par to, ka skolai būtiska funkcija ir izglītības process, un, raugoties uz nedēļu pirms jaunā mācību gada, tad skolu komandas ir vairāk orientētas uz Ministru kabineta noteikumu nodrošināšanu. Īpaši administrācijai un klašu audzinātājiem ikdiena aizpildās ar laboratorijām, ar noteikumu un testēšanas skaidrošanu vecākiem. Un kur vēl viss pārējais, ka klases audzinātājam jābūt klāt tad, kad skolēniem tās analīzes ir jānodod. Jāsaka, ka tomēr līdz galam tas nav taisnīgi uzlikt šādu slogu pedagogam. Viņi to visu izdarīs, bet gribētos, lai lēmumu pieņēmēji to novērtē.

Sanāk, ka skolās ienāk jaunas funkcijas un papildu atbildība par fizisko un psiholoģisko vidi, bet tas viss atkal ir par pliku paldies," sacīja Vanaga.

Direktora atbildība lemt, kā organizēt mācības

Atsākot mācības klātienē, šogad lēmumus par mācību procesa organizāciju var pieņemt paši skolu direktori, par ko viņiem jāinformē arī audzēkņi un vecāki, kā arī skolu dibinātāji. Mācības attālināti vai daļēji attālināti drīkstētu notikt tikai epidemioloģisku apsvērumu dēļ. Skolu dibinātāji katru nedēļu Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) iesniegs informāciju, lai varētu uzkrāt datus par epidemioloģisko situāciju skolās. 

"Ja situācija skolā mainās un pēkšņi kādā klasē ir saslimstības gadījumi, tad direktoram operatīvi jālemj par to, kā organizēt mācības citādi – klase pāriet uz daļēji attālinātām vai attālinātām mācībām, izvērtējot, cik daudz vakcinēto ir klasē. Situācijā, kur klasē būs liels skaits vakcinēto skolēnu un kādam nevakcinētam skolēnam tiek konstatēta saslimšana, tad vakcinētie varēs turpināt mācības klātienē. Tāpēc ir svarīga šī direktoru iespēja lemt par to, kā konkrētajā klasē šie gadījumi ir vadāmi. Un tajā brīdī, kad vecāks pieņem lēmumu, ka testēšanu skolēnam neveiks, tad ir alternatīva, ka vecākam jāuzņemas pilnīga atbildība par bērna izglītošanu ģimenē, un mēs esam paplašinājuši izglītības ģimenē iespējas tvērumu līdz 8. klasei," skaidroja izglītības ministre.

Vanaga uzsvēra, ka tas nenozīmē kādu kombinētu bērnu izglītošanu ar attālinātām mācībām līdzšinējā skolā, bet gan pilnīgu apmācību ģimenē.

Savukārt Dundure papildināja, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir jānodrošina arī juridiski pamatota skaidrojumu instrukcija, kuru skolas var izmantot gadījumos, ja vecāki atsakās bērniem veikt Covid-19 testus.

"Un tāpat kā pret vakcināciju, tāpat pret testēšanu un maskām aug šī kustība. Tad tieši kurš normatīvais akts dod tiesības nepielaist pie stundām, lai varētu to parādīt vecākiem. Tāpat jābūt juridiski precīzam skaidrojumam, kāpēc nevakcinētajiem bērniem jālieto maska klasē un kādas ir direktora tiesības. Un tas ir IZM un IKVD uzdevums – sniegt skolām nepārprotamu skaidrojumu katrai normai, kas varētu radīt konflikta situācijas," atzīmēja LPS pārstāve.

Kā rīkoties, ja 9.12. klašu skolēni atsākās no testa?

Aizvadītās nedēļas Saeimas Izglītības komisijas sēdē arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs Rūdolfs Kalvāns norādīja, ka nav skaidrs, kā rīkoties, ja no testa veikšanas atsakās arī 9. klases skolēns.

"Kā tiesiski pareizi rīkoties skolai gadījumā, ja no testa atsakās 9. klases skolēns, un kā rīkoties arī ar vidusskolēniem, kas atsakās no testa, – tad ko var iesākt skola? Tie ir ļoti sensitīvi jautājumi, un tur ir pietiekami augsti tiesvedību riski," vaicāja Kalvāns.

Ministru kabinets otrdien, 31. augustā, sēdē lēma atlikt uz nākamo nedēļu jautājumu par to, vai gaidāmajā mācību gadā pamatizglītību ģimenē varēs iegūt arī 9. klašu skolēni, kuri būs atteikušies no iknedēļas testiem. Savukārt, runājot par nevakcinētiem pedagogiem, patlaban darbu skolās var turpināt arī Covid-19 pārslimojušie un ar negatīvu testu. Taču nozarei nav skaidrības par tālākiem lēmumiem, norādīja Vanaga.

"Jautājums, cik ilgi šie skolotāji varēs strādāt tikai ar negatīvu testu un cik ilgi valsts apmaksās šos testus," sacīja LIZDA vadītāja.

Šogad 1. septembrī durvis vērs 672 pašvaldību un privātās skolas, kurās mācīsies vairāk nekā 218 000 skolēnu. Savukārt tas, cik daudzi bērni izvēlējušies mācības mājās, būs zināms 5. septembrī, kad IZM apkopos datus no visām skolām par faktisko situāciju pēc mācību gada uzsākšanas.

Arī trūkstošo skolotāju skaits būs zināms nedēļas nogalē, taču arodbiedrība lēsa, ka kopumā valstī pietrūkst ap 1000 skolotāju pilnas un pusslodzes darbavietās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt