Muižnieku atbalstīja 178 universitātes Satversmes sapulces delegāti, pret bija 104, bet par viņa konkurentu Juri Borzovu par - 76, pret - 206.
Rektoru ievēlē LU Satversmes sapulce, kurā ir 300 dalībnieki – akadēmiskā un vispārējā personāla pārstāvji, kā arī universitātes studenti. Vēlēšanu biļetenus aizpildīja un balsošanā piedalījās 284 dalībnieki.
Indriķis Muižnieks
dzimis - 1953.gadā Rīgā
Izglītība
1976. - bioloģijas, bioloģijas un ķīmijas pasniedzēja kvalifikācija LVU, Bioloģijas fakultātē
1993. - nostrificēts LR zinātņu doktora grāds bioloģijā par darbu, kas 1980. g. aizstāvēts bioloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai mikrobioloģijā
1997.g. - Dr. hab. biol. grāds par darbu kopu "Dažu imūnmodulatoru mikrobioloģiskās sintēzes izpēte"
1998. - LZA korespondētājloceklis
2000. - LZA akadēmiķis
Karjera
1976. - 1990. - LVU Augu attīstības fizioloģijas laboratorijas zinātniskais līdzstrādnieks
1988. - vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (PSRS AAK)
1990. - 1992. - LU Bioloģijas fakultātes docents
1992. - 1998. - LU Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītājs
1997. - LU profesors mikrobioloģijas apakšnozarē
1997. - 2000. - LU Bioloģijas fakultātes dekāns
no 1998.g. - LU Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras vadītājs
kopš 2000. - LU zinātņu prorektors
2009.2.3. iecelts par Rīgas Juridiskās augstskolas rektora pienākumu izpildītāju
Politiskā un sabiedriskā darbība
uz 2014.2. - Latvijas zinātnieku un inovatīvo uzņēmēju biedrības BIRTI padomes priekšsēdētājs
Cīņā par rektora krēslu šoreiz satikās divi skolasbiedri, abi eksakto zinātņu pārstāvji – bioloģijas doktors Muižnieks un datorzinātņu doktors Borzovs. Abi uzrunās aicināja stiprināt studiju un zinātnes kvalitāti un atpazīstamību.
„Mums jālepojas ar to, kas esam, un ar savu akadēmisko un zinātnisko darbu jāapliecina sava īpašā loma. Tādējādi LU nostiprinās savu neatkarību, kas ļaus darboties tikai un vienīgi akadēmiskās un visas sabiedrības interesēs,” uzsvēra Borzovs.
„Mēs strādājam zinātnei un tēvijai. Un mēs zinām, ka tas ir izdevies, kad varam teikt – es te esmu mācījies, mani paziņas un radi te mācās, es gribu, lai te mācītos mani bērni. Kad mēs varam teikt, ka šeit ir universitāte ar pasaules klases atklājumiem, par kuriem runā gan Latvijā, gan ārzemēs,” savā uzrunā sacīja Muižnieks.
Kā atzina abu kolēģi, jāizvēlas starp diviem līdzvērtīgiem un erudītiem kandidātiem, tomēr jau uzrunās varēja nojaust, ka lielāks atbalsts ir profesoram Muižniekam. Viņa piedāvājumu vērtēja kā plašāku un ambiciozāku, iecerētās pārmaiņas – kā ātrākas. Kamēr par Borzovu iestājās vairāki kolēģi no datorikas, medicīnas un fizikas nozarēm, tostarp bijušais rektors Ivars Lācis. Muižnieku uzrunās atbalstīja Bioloģijas, Humanitāro, Sociālo zinātņu fakultāšu un Studentu padomes pārstāvji.
Muižnieks pēc balsojuma neslēpa saviļņojumu par kolēģu atbalstu un Latvijas Radio iepazīstināja ar pirmajiem iecerētajiem darbiem: „Augustā būs jātiek galā ar to, ka neatbīdām no universitātes tos studentus, kas tur ir gribējuši studēt. Jāsāk pārveidot administrācijas struktūras, jo mums būs jomu prorektori. (..) Un ļoti svarīgi ir dabūt gatavus rezultātus zinātnes kapacitātes attīstības projektā, kas šobrīd ir LU lielākais projekts struktūru sakārtošanas ziņā. Augusta beigās vajadzētu nodot Torņakalna ēku un 7.septembrī taisīt tur atklāšanu. Tā kā vispār ir šausmīgi daudz darba, nāksies tiešām pārplānot vasaru, bet ko lai dara!”
Kā savas prioritātes amatā Muižnieks definējis virzību uz inovācijām, zinātnes un studiju ciešāku sasaisti, universitātes starptautiskās sadarbības stiprināšanu, studiju modernizāciju un citus jautājumus.
Intervijā Latvijas Radio radījumam “Aktuālais Temats” Muižnieks pieļāva, ka pēc četriem gadiem, kad beigsies viņa pirmais pilnvaru termiņš rektora amatā, viņš varētu uz otro termiņu nekandidēt.
“Laiks rādīs, bet būtu labi, ja uz to laiku rastos jaunākas paaudzes rektors,” sacīja Muižnieks.
Kā Latvijas Radio pēc balsojuma atklāja līdzšinējais LU rektors Mārcis Auziņš, arī viņš savu balsi atdevis par ilggadējo kolēģi Muižnieku: „Esmu pārliecināts, ka universitātes kurss, ko esam realizējuši pēdējos astoņus gadus un kas ir iesācies jau pirms tam, turpināsies. Man rada zināmu gandarījumu tas, ka balsu pārsvars bija pārliecinošs. Domāju, ka tas dod nākošajam rektoram pārliecību, ka viņam ir universitātes saimes atbalsts, kas ir ļoti svarīgi šādās situācijās.”
Auziņš pēc rektora pilnvaru termiņa beigām plāno atgriezties Fizikas un matemātikas fakultātes profesora amatā. Plānos esot arī daži citi izaicinājumi, kurus gan Auziņš pagaidām neatklāj. Bet startēt politikā vai turpināt karjeru ārzemēs viņš neplānojot. Indriķis Muižnieks LU rektora amatā stāsies augustā pēc oficiāla valdības lēmuma.
Rektoru LU Satversmes sapulce ievēl uz četriem gadiem, un vēlēšanas notiek aizklāti. Jaunais LU rektors amatā stāsies pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.