Jaunais augstskolu finansēšanas modelis – daži raugās cerīgi, citu jau kritizē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais augstskolu finansēšanas modelis, kas saistīts ar augstskolu rezultātiem, nevis tikai studentu skaitu, ir optimāls risinājums. Savukārt privātās augstskolas "Turība" pārstāvis Aigars Rostovskis uzskata, ka valsts nepamatoti diskriminē privātās universitātes.

Barševskis atzina, ka augstskolas cerīgi raugās uz jauno finansēšanas modeli, turklāt tā pirmsākumi jau bija sagatavoti vēl pirms ministra Roberta Ķīļa iesāktā „reformu buma”. Rektoru padomes vadītājs arī norādīja, ka vairums augstskolu būs gatavas jaunajam modelim, lai gan iepriekš izglītības sistēma bija finansēta „katastrofāli”.

Barševskis arī uzsvēra, ka pašām augstskolām jāsaprot, ka tikai caur kvalitāti var celt augstskolu prestižu un piedāvāt tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus.

Savukārt  biznesa augstskolas "Turība" attīstības padomes priekšsēdis Aigars Rostovskis norādīja, ka valsts joprojām nepiešķir finansējumu privātajām augstskolām, pat ja to sagatavotie speciālisti iegūst labāku izglītību un ja valsts augstskolu programmas kādā jomā nav efektīvas.   

Viņaprāt, vajadzētu izstrādāt konkrētus kvalitātes kritērijus, piemēram, ienākumi pēc absolvēšanas vai ārvalstu studentu piesaiste, un tad valsts finansējums jāsaņem gan privātajam, gan valsts augstskolām.

Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis un biznesa augstskolas "Turība" attīstības padomes priekšsēdis Aigars Rostovskis vērtē jauno augstākās izglītības finansēšanas modeli
00:00 / 06:46
Lejuplādēt

Pasaules Bankas pētnieki iesaka Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modelī izmantot trīs līmeņu sistēmu. Augstskolas no valsts varētu finansēt, balstoties uz aizpildīto studiju vietu skaitu, kā arī klāt ieviest vēl atalgojumu par augstskolu sasniegumiem jeb absolventu skaitu un par inovācijas veicināšanu.

Izglītības ministrija norādīja, ka joprojām tiks saglabātas valsts finansētās studiju vietas un līdz ar jauno modeli turpinās virzību uz pilnīgu valsts finansējumu studijām augstākajā izglītībā.

Pasaules Banka noslēgusi teju gadu ilgušo pētījumu par esošo un jauno Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modeli. Pētnieki par priekšnosacījumu attīstībai vairākkārt nosauc valsts finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai, taču vienlaicīgi norāda, ka pašreizējā finansēšanas modeļa trūkums ir tas, ka augstākās izglītības institūcijās vērtē tikai vienu dimensiju, kas neveicina kvalitāti un konkurētspēju. Pētnieki piedāvā ieviest trīs pīlāru modeli.

Pasaules bankas eksperts Franks Zīgels norādīja, ka būtu jābūt balansam starp lielāku valsts finansējumu un sistēmu, kas vairāk orientēta uz augstskolu rezultātiem un sasniegumiem.

„Tātad ideja ir veidot sistēmu, kurā katra universitāte augstākās izglītības sistēmā ir motivēta uz sasniegumiem. Piemēram, iepriekš finansējums bija atkarīgs tikai no uzņemto studentu skaita, bet tagad mēs aicinām to kombinēt ar absolventu skaitu, jo tikai tad, ja augstskolai ir absolventi, tā ir izpildījusi mērķi - sagatavot valsts darba tirgum nepieciešamo profesionāli. Un tieši to mēs uzskatām par sasniegumu, kas finansēšanas sistēmā būtu jāņem vērā,” norādīja Pasaules Bankas eksperts.

Lai jauno sistēmu pilnībā ieviestu, Pasaules Bankas eksperti prognozē, ka Latvijai nepieciešami vairāki gadi, un ministrijai tas jādara, cieši sadarbojoties ar nozares pārstāvjiem. Izglītības ministre Ina Druviete norādīja, ka nav runas par kādu radikālu sistēmas maiņu, revolūciju vai reformu, jo šis būs pēctecīgs pastāvošā finansēšanas modeļa attīstības posms

„Mēs joprojām saglabājam valsts finansētas studiju vietas, un mēs virzāmies uz 100% valsts budžeta finansējumu augstākajā izglītībā, tātad Latvijai nepiemērotā ideja par ilgtermiņa kreditēšanu ir nododama aizmirstībai. Darāmā vēl ir daudz, šodien esam vienojušies par pamatprincipiem. Ministrija strādās pie iespējamiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai jaunais finansēšanas modelis varētu stāties spēkā jau tuvākā gada laikā,” pauda ministre.

Savukārt trešais pīlārs jeb solis vēl klāt iepriekšminētajam paredz orientāciju uz izcilību un inovācijām, ko arī finansēšanas sistēmā ņemtu vērā kā kritēriju.  

Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa skaidroja, ka ministrija skatīsies uz zinātniskās darbības rādītājiem katrā augstskolā un arī to, cik kvalitatīvs tiek uzturēts pasniedzēju korpuss, tāpat vērtēs finansējumu, ko augstskolas ir spējušas piesaistīt vēl no citiem avotiem bez valsts.

Izglītības ministrija informatīvo ziņojumu par Pasaules Bankas ekspertu pētījumu un turpmāko rīcību jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanā izsludinās valsts sekretāru sanāksmē nākamnedēļ ceturtdien.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti