Neilgi pēc Satversmes tiesas lēmuma par Ilūkstes pievienošanas Augšdaugavas novadam neatbilstību ne likumam, ne Satversmei pašu ilūkstiešu domas nav tik skaidras.
Par spīti tam, ka Satversmes tiesas lēmumu bija jāgaida līdz 21. jūnijam, priekšvēlēšanu cīņas par varu jaunajā apvienotajā pašvaldībā neizpalika, un rezultātā no 15 Augšdaugavas novada deputātu mandātiem vēl jūnija sākumā notikušajās vēlēšanās gandrīz pusi saņēma tieši ilūkstieši. Starp tiem gan nebūs līdzšinējais Ilūkstes novada priekšsēdētājs Stefans Rāzna, kurš šajās vēlēšanās nepiedalījās un arī turpmāk startēt vēlēšanās vismaz pagaidām negrasās. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka cerība uz pozitīvu Satversmes tiesas lēmumu bijusi.
"Tāds gandarījums," teica Rāzna. "Protams, tagad raisās bažas, kā šis spriedums tiks īstenots. Šobrīd viss ir atkarīgs no Saeimas. Ir dots pusgads laika un, es domāju, iespējami ir dažādi varianti. Mums visjaukākais būtu, ja Ilūksti atzītu par reģionālas nozīmes attīstības centru. Pirmkārt
jau vēsturiski Ilūkste ir bijusi Ilūkstes apriņķa centrs, diemžēl padomju laikā šis statuss tika iznīcināts.
Tagad būtu loģiski īpaši arī tas, ka ir pieņemts kultūrvēsturisko zemju likums un, ja Ilūkstei piešķirtu šī centra statusu, tas sekmētu kopumā arī Sēlijas attīstību.”
Arī līdzšinējais Ilūkstes novada deputāts un no "Saskaņas" jaunajā Augšdaugavas novadā ievēlētais Viktors Jasiņavičs uzsver, ka Ilūkstei jākļūst par attīstības centru.
"Vai nu Ilūkstes novads būs kā Augšdaugavas novada sastāvdaļa un Ilūkste būs kā attīstības centrs – tas būs labs risinājums, vai Ilūkstes novads pastāvēs atsevišķi, kā ir tagad, vienalga – jebkurā gadījumā Ilūkste jāattīsta kā reģionālās attīstības centrs,'' sacīja Jasiņavičs.
Tajā pašā laikā Viktors Jasiņavičs uz iespēju Ilūkstes novadam pastāvēt atsevišķi neskatās pozitīvi. "Cilvēku par maz – to mēs redzam, ka lielākais darba devējs mūsu teritorijā ir pašvaldība,” viņš paskaidroja.
Arī līdzšinējais Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins, kurš šobrīd pārstāv arī vairākumu jaunajā Augšdaugavas novadā ieguvušo Daugavpils novada partiju,
kā vienu no reģionālās nozīmes attīstības centriem jaunveidotajā novadā redz Ilūksti.
„Kopīgajā stratēģijas attīstībā mums ir ierakstīts kopā ar pilsētas domi – Ilūkste tai Daugavas krastā un Špoģi šajā Daugavas krastā,” teica Kucins.
„Tagad sanāk, ka mēs no 1. jūlija strādājam jaunajā Augšdaugavas novadā pusgadu, un tad pusgads ir dots, lai gan Saeima, gan Ministru kabinets izmanītu likumu, lai būtu šeit novadā attīstības centrs,” no Latgales partijas jaunajā Augšdaugavas novadā ievēlētais Dzintars Pabērzs atzīst, ka viņa pārstāvētajai partijai arī ir varianti par iespējamajiem attīstības centriem.
„Šeit vienkārši, ja mēs pateiktu, ka Ilūkste, tad nebūtu apmierināti Daugavpils novada iedzīvotāji, tomēr tā kilometrāža attālums… mēs šeit meklētu risinājumu kaut kur pa vidu, un daudz kas ir pieejams arī Naujenē, ko varētu ar laiku arī attīstīt,” piebilda Pabērzs.
Ne tikai Latgales partija, bet arī citi uzrunātie pašvaldības politiķi uzskata, ka tuvākā pusgada laikā Augšdaugavas novada teritorijā jāveido un jāattīsta viens vai vairāki reģionālās nozīmes attīstības centri, jo cits variants, piemēram, gan Daugavpils novadu, gan Ilūkstes novadu pievienot nacionālās attīstības centram – Daugavpils pilsētai, uzrunātos neapmierina.
