Varakļāni starp Rēzekni un Madonu
Vēl nesen emocionālā gaisotnē Varakļānos iedzīvotāji bija sašķēlušies divās frontēs. Vieni atbalstīja Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes, otri – Madonas novadam. Taču ne tikai. Daudzi šāda apvienošanā saskatīja draudus latgaliešu identitātei un Latgales kultūrvēsturiskās teritorijas robežai kopumā.
Tagad, kā uzsver Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs, situācija ir kļuvusi skaidrāka. Tomēr daļu iedzīvotāju joprojām uztrauc Latgales kultūrvēsturiskā novada teritorijas saglabāšana.
“Pievienošanās Rēzeknes novadam ir radusies, pēc manām domām, tā kā nejauši, jo lielākais jautājums jau ir par to, ka Varakļānos ir tā latgaliskā vide.
Jautājums jau ir par Latgali, nevis par Rēzeknes vai Madonas novadu.
Tagad Valsts prezidents ir devis norādi, ka kultūrvēsturiskos novadus, to robežas noteiks atsevišķs likums, kas būtu arī loģiski. Ne jau ar Varakļānu novadu šī teritorijas mainās, jo jau kultūrvēsturiski dažādos gadsimtos teritorijas robežas ir bijušas dažādas. Jebkurā gadījumā Varakļānu novads vai novada teritorija nav tā robežšķirtne, par ko vispār būtu jārunā. Ilgstoša sadarbība izveidojusies ar Madonas novadu, un arī iedzīvotāju atbalsts ir redzams – 84% iedzīvotāju aptaujā ir izteikušies par pievienošanos Madonas novadam,” norāda Justs.
Ilūkste plānota Augšdaugavas novadā
Savukārt Latvijas dienvidaustrumos esošais Ilūkstes novads pastāv jau septiņpadsmito gadu. Jaunā administratīvi teritoriālā reforma bija viens no iemesliem uzsākt nopietnu diskusiju par Sēlijas novada izveidi, kurā sevi vēlējās redzēt arī Ilūkste. Tomēr novadu reformas komisijā Saeimā nolemts Ilūkstes novadu apvienot ar Daugavpils novadu, mainot tā nosaukumu uz Augšdaugavas novadu.
Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna uzskata, ka šāds lēmums nenāks par labu novada attīstībai: “Ja teritoriālā reforma tiks realizēta pašreizējā veidolā, tad situācija mūsu novadam ir vērtējamam kā kritiska un iedzīvotājiem gaužām nedraudzīga. Mēs pēc būtības tiekam atgriezti padomju laikā dibinātajā rajonu sistēmā.
Esot Daugavpils rajonā, Ilūkste ilgstoši piedzīvoja nomales sindromu.”
Arī Ilūkstes novadā tāpat kā Varakļānu novadā iedzīvotāji bija neapmierināti ar jaunās teritoriālās reformas piedāvāto plānu.
“Reformas izstrādes laikā novadā tika veikts referendums, aptauja. Tas bija diezgan skaļš, pretrunīgs notikums, kur savu viedokli pauda vairāk par 2,5 tūkstošiem iedzīvotāju, no kuriem 99% uzskatīja, ka Ilūkstes novadam ir jāpaliek kā patstāvīgai un neatkarīgai teritorijai. Savukārt 95% iedzīvotāju savu kultūrvēsturisko piederību saista ar Sēliju.
Diemžēl Saeimas komisijā šis viedoklis netika ņemts vērā. Tāpat netika ņemts vērā arī Sēlijas novadu apvienības priekšlikums par atsevišķa Sēlijas novada izveidi,” norāda Rāzna.
Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs neņemas prognozēt Saeimas deputātu iespējamos balsojuma rezultātus par šo likumprojektu, taču atzīst - tauta ir samierinājusies ar jaunā Augšdaugavas novada izveidi.
“Mēs esam priecīgi, ka jaunais novads, kas tiks veidots, nebūs identificējams vai nu ar Ilūksti, vai Daugavpili.
Saeimas komisija atbalstīja tādu neitrālu variantu - to nosauks par Augšdaugavas novadu. Un es domāju, ka mēs meklēsim sapratni, diplomātiju un sāksim citu dzīvi. Mēs esam samierinājušies. To, ko mēs varējām darīt, to mēs arī darījām. Mēs rīkojām protesta akcijas, referendumu organizējām, bet pēc būtības tas process vairs nav no mums atkarīgs,” saka Rāzna.
Saeimai vēl jāpieņem galīgais lēmums
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas loceklis, Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais un no Latgales apgabala ievēlētais deputāts Andris Kazinovskis atzīst – parlamenta atbildīgajai komisijai beidzot skatīt likumprojektam iesniegtos priekšlikumus, par vairākiem topošajiem novadiem saglabājas neskaidrība. Tagad novadu reformas modelis paredz 42 novadu izveidi.
“Uz Saeimu par Varakļāniem nosūtīja viedokli, ka Varakļāniem ir jābūt pie Madonas novada. Tur domas dalījās un arī balsojums dalījās. Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija iestājās, lai Varakļāni būtu pie Latgales. Pārējie vai nu atturējās, vai nu bija par pievienošanu Madonas novadam,” stāsta Kazinovskis.
Arī par Sēlijas novadu neesot bijis vienprātības. “Ilūkste un citi Sēlijas novadi gribēja izveidot vienu kopēju Sēlijas novadu, tomēr to komisija neatbalstīja. Mans priekšlikums bija, ja tomēr izveido Jēkabpili kā brīvpilsētu, Sēlijai būtu jābūt vienotai un centram jābūt Jēkabpilī, bet tas netika atbalstīts. Aizgāja uz Saeimu, kāds būs Saeimas balsojums man grūti pateikt,” saka Kazinovskis.
Par jauno Administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.
Tāpat plānots, ka daudzu šī likumprojekta tapšanas gaitā pieminēto kultūrvēsturisko, iedzīvotāju kopīgās identitātes aspektu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm - Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai - regulēs atsevišķs likums, kas Ministru kabinetam jāizstrādā līdz šī gada beigām.
KONTEKSTS:
12. maijā Saeimas atbildīgā komisija pabeidza darbu pie jaunā administratīvi teritoriālās reformas projekta un nodeva to Saeimas lemšanai.
Likumprojekts noteic, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus paredzēts noteikt likumprojekta pielikumā.
Tāpat jaunais likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots iedalīt valstspilsētās un novada pilsētās.
Latvijā saistībā ar reformu notikuši plaši protesti. Tikmēr maija vidū Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par!") rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu.
