Jaunais apmaksas modelis var izrādīties nepietiekami taisnīgs pret klīniskajām slimnīcām

Jaunais slimnīcu apmaksas modelis, kas iecerēts jau no nākamā gada un kura dēļ cietējas varētu būt lokālās slimnīcas, tomēr būs taisnīgāks nekā līdzšinējā sistēma, intervijā Latvijas Radio raidījumā „Krutspunktā” sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), gan atzīstot – attiecībā pret klīniskajām slimnīcām tas tik un tā var būt nepietiekami taisnīgs.

Līdzšinējā slimnīcu sniegto pakalpojumu apmaksas sistēma paredzēja vienādu samaksu par vienkāršākām un sarežģītākām manipulācijām. Līdz ar to cietējas bija universitātes klīniskās slimnīcas, jo tām dārgāk maksā turēt darba gatavībā operāciju zāles un personālu, saka Belēvičs, norādot uz nepieciešamību pēc modeļa maiņas.

Ministrs gan atzīst, ka jaunās sistēma nozīmē „deķīša raustīšanu, jo rumpis, kas ar to jāapsedz, ir lielāks nekā pats deķītis”.

Nepietiekamā finansējuma dēļ veselības aprūpes jomā krīze vēl nav beigusies. Un jaunā sistēma, pat ja tā ir taisnīgāka, var izrādīties nepietiekami taisnīga attiecībā pret klīniskajām slimnīcām.

To, ka problēma nav pašā sistēmā, bet kopējā pieejamā naudas apjomā, uzsvēra arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits, gan atzīstot – jaunais modelis ir taisnīgāks par līdzšinējo. Viņš pauda, ka ir jāsāk strādāt ar šo sistēmu un tad to varēs uzlabot.

To, ka sistēma nav taisnīga attiecībā uz lielajām slimnīcām, pauda arī Latvijas Slimnīcu biedrības valdes locekle Alīda Vāne, kura skaidroja – tiks ņemta vērā vidējā cena. Savukārt lielākās medicīnas iestādēs, kur veic sarežģītākas manipulācijas, cena ir augstāka nekā vidēji.

Turklāt Latvija šo modeli pārņem no Zviedrijas tikai daļēji, proti, tajā netiek ieskaitīti ne medikamenti, ne gultas vieta, bet gan pirmās desmit manipulācijas. Tāpat arī nav precīzu aprēķinu par vairāk nekā 700 diagnožu ārstēšanas pašizmaksu, norādīja Vāne.

Nacionālā veselības dienesta direktora vietnieks Andrejs Doveiks gan iebilda, ka Latvijā no šīs sistēmas tiek pārņemts „pietiekoši liels spektrs”. Tiks lietots klasifikators, kurā ierakstīs gan diagnozi, gan manipulācijas un pacientu individuālās pazīmes, piemēram, vai tas ir bērns.

Tikmēr slimnīcu biedrības pārstāve norādīja arī uz to, ka klasifikatorā kods atkarīgs no pamatdiagnozes un blakusdiagnozes. Tā kā Latvijā slimnieki nereti ir smagā stāvoklī, viņiem var būt vairākas blakusdiagnozes, līdz ar to ārstam esot jādomā, kuru kā dārgāko ierakstīt pirmo.

Jau ziņots, ka no nākamā gada plānots ieviest jaunu slimnīcu apmaksas modeli. Taču saistībā ar to ir bažas, ka cietējas varētu būt lokālās slimnīcas un arī vēl atsevišķas citas slimnīcas. Savukārt kā ieguvējas tiek minētas lielākās slimnīcas, proti, reģionālās slimnīcas un universitātes slimnīcas, kas ārstē pieaugušos.

Uz diagnožu grupām balstītajā sistēmā jeb DRG („diagnosis related groups”) mediķis ievada visu konkrētajam pacientam veikto manipulāciju nosaukumus, datorprogramma katru pacientu iegrupē kādā no līdzīgām diagnožu grupām un aprēķina samaksu. Jaunajā sistēmā arī ņem vērā, ka universitātes līmeņa slimnīcām ir augstāks koeficients nekā, piemēram, lokālajām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti