Intervijā Latvijas Radio Baklāne-Ansberga skaidroja, ka īpaši kontroli jāuzlabo gaisa piesārņojuma un atkritumu jomā. Jaunā vadītāja savā pirmajā darba dienā konstatējusi kapacitātes un cilvēku resursu problēmas, kā arī to, ka piesārņojošo darbību kontrolē ir zems izmantoto tehnoloģiju līmenis
Baklāne-Ansberga arī sola izveidot pilnvērtīgu informācijas sistēmu, lai varētu saprast darbības gan iekšēji - par inspektoru darbu, gan arī par kontrolējamajiem uzņēmumiem. Jaunā VVD vadītāja atzina, ka pašlaik dienestā trūkst datu analīzes, kas nepieciešama, ne tikai lai saglabātu informāciju, bet arī analizētu iespējamos riskus.
Baklāne-Ansberga atzina, ka vides inspektoru atalgojums salīdzinājumā ar atbildību, kas speciālistiem piešķirta, ir samērā zems,
tādējādi ir augsts korupcijas risks.
VVD jau saņēmis finansējumu informācijas sistēmas izstrādei. Tāpat vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") solījis nākamgad virzīt pieprasījumu, ka VVD varēs nodrošināt motivējošu atalgojumu. Visiem darbiniekiem algas, visticamāk, netiks paaugstinātas, jo naudas summa būs ierobežota. Baklāne-Ansberga sola izveidot efektīvāko veidu, kā izmantot naudu darbinieku motivēšanai.
Vēl jaunā VVD vadītāja stāstīja, ka nākotnē centīsies nodrošināt vienādu inspektoru attieksmi pret visiem uzņēmumiem Latvijā. Tāpat viņa mainīs veidu, kā dienests komunicē ar sabiedrību, informējot par to, kā VVD atklātais ietekmē cilvēku un vidi, ne tikai - cik pārbaudes veiktas.
