Valsts prezidents Egils Levits aicinājis pirmdien, 3. oktobrī, uz tikšanos visu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjus. Sagaidāms, ka sarunās ar partijām iezīmēsies uzstādījumi no prezidenta puses, sacīja Rinkēvičs.

Pēc tām "Jaunā Vienotība" sāks divpusējas sarunas ar "valstiskām partijām". Plānots runāt ar Nacionālo apvienību, "Apvienoto sarakstu" un "Progresīvajiem", pastāstīja Rinkēvičs.

"Ir partijas, ar kurām mēs nesaredzam kopīgo ceļu, teiksim, ar tādiem oligarhiem vai populistiem, vai ar prokremliskiem spēkiem. Bet Saeimā ir iespējams izveidot stabilu vairākumu, un es domāju, ka sarunu gaitā mēs redzēsim, kas īsti šajā vairākumā būs," svētdien LTV sacīja Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), kurš kā pirmais varētu tikt izvirzīts premjera amatam.

Savukārt ar partiju "Stabilitātei!" neesot plānotas sarunas. Arī partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers sevi esot iezīmējis kā nopietnu opozicionāru, sacīja "Jaunās Vienotības" politiķis. Tāpat "Jaunā Vienotība" jaunajā koalīcijā nesadarbosies ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), ja tā nenorobežosies no smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātā Aivara Lemberga. 

Līdz nedēļas beigām varētu saprast, vai koalīcijas veidošanas sarunās turpinās piedalīties "Progresīvie". Ar šo politisko spēku "Jaunajai Vienotībai" saskan nostāja par cilvēku brīvības jautājumiem, bet domstarpības par fiskāli atbildīgu un sociāli atbildīgu politiku.

LTV zināms, ka vairāki politiķi "Vienotības" valdē aizstāvēja viedokli, ka koalīcijā būtu jāiesaista "Progresīvie",

jo centriski labējā valdība piedzīvotu nepārtrauktus opozīcijas uzbrukumus no visiem flangiem. Izskanēja arī apsvērumi, ka atstāt opozīcijā spēkus, kuri ir partijas vēlētāju otrā vai trešā izvēle, neesot tālredzīgi, jo nākotnē tas radot problēmas. Savukārt atrodot ar "Progresīvajiem" kopīgu valodu, tas dotu plašākas manevru iespējas koalīcijā.

Vienlaikus Rinkēvičs norādīja, ka partijām ir aptuveni mēnesis laika sarunām un gribētu izrunāties ne tik ļoti publiskā formātā. Esot daudz iestrāžu kopīgam darbam ar Nacionālo apvienību un "Apvienoto sarakstu".

"Pirms būs skaidrs, cik liela plaisa mums ir, būs grūti runāt par sadarbību," sacīja Rinkēvičs.

"Apvienotā saraksta" pārstāvis Edvards Smiltēns atzina, ka partiju apvienībai ne visos jautājumos ir vienots skatījums ar "Jauno Vienotību". Esot jārunā par tādiem jautājumiem kā politika enerģētikā un dinamiskāka, iekļaujošāka valdības modeļa veidošana.

Piemēram, risinot jautājumus ekonomikā, pie sarunu galda jābūt arī uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām. "[Ievēlētie] 15 deputāti ir tikai daļa no tā spēka, ko mēs piedāvājam likt lietā krīzes menedžmentā. Otrā daļa – valdības pārstāvji. Trešā daļa – ekspertu loks, kas ir gatavi strādāt intensīvā režīmā. Jebkādā statusā. Tas ir jautājums, kas mums ir jāpārrunā, veidojot valdību," skaidroja Smiltēns.

Attiecībā uz Zaļo un Zemnieku savienību arī "Apvienotais saraksts" nesaskata iespējas sadarboties ar politisko spēku, kuras neformālais līderis ir notiesāts pirmajā tiesu instancē.

Skepsi par sadarbību ar "Progresīvajiem" jau vēlēšanu naktī neslēpa Nacionālā apvienība.

Arī svētdienas vakarā pēc partijas valdes sēdes tās priekšsēdētājs Raivis Dzintars par šādu koalīciju bija noraidošs: "Ātrā atbilde ir – mēs Nacionālās apvienības valdē par šo apspriedāmies un uzskatām, ka trīs ievēlēto spēku koalīcija ar līdzīgākām vērtībām un ideoloģiju varētu būt pat stabilāks veidojums nekā plašāka koalīcija ar iekšējām plašām domstarpībām."

"Mēs esam gatavi strādāt ar visām valstiski domājošajām partijām," sacīja "Progresīvo" līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa. Partija gatava divpusējām sarunām, un prioritātes ir krīzes sociāli atbildīga pārvarēšana, iekļaujoša sabiedrība un investīcijas cilvēkos. Tāpat primāri būtu runāt par valsts drošības interesēm.

"Šobrīd mēs skaidri redzam, ka mēs nedrīkstam pieļaut arī pretvalstisku spēku, tai skaitā arī oligarhisku spēku, kas ir drauds mūsu drošībai, ienākšanu valdībā un, tā teikt, nedaudz atgriešanos... Mēs redzam, kādi rēgi no pagātnes šobrīd atgriežas parlamentā, un mēs nedrīkstam pieļaut tā kā atgriešanos deviņdesmitajos. Un tāpēc esam gatavi sarunām. Pamatā mūs vieno noteikti valsts drošības jautājumi un mūsu valsts attīstība. Tā ka – runāsim!" sacīja politiķe.

Viņa arī pauda bažas par nosacījumiem sadarbībai ar Zaļo un Zemnieku savienību. "Tas ir stāsts tikai par vienu personāliju vai tomēr stāsts par spēku, kuriem ir noteikts līderis, kuru viņi paši uzsver," sacīja Ņenaševa.

Savukārt partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers atzina, ka prezidentam valdības veidošana jāuztic Kariņam un jāsāk veidot valdību iespējami ātrāk. Ja "Jaunā Vienotība" uzskata, ka viņiem vajadzīgi kompetenti partneri, esam gatavi runāt, sacīja Šlesers.

Vienlaikus Šlesers pauda gatavību strādāt opozīcijā.

Tikmēr Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Armands Krauze pauda sašutumu par citu partiju norādēm attiecībā uz norobežošanos no Lemberga. "Tie, kas mums šādus padomus dod, neglīti izturas pret vēlētāju," sacīja politiķis, piebilstot, ka šajā jautājumā nekādu izmaiņu nebūs.

KONTEKSTS:

Neilgi pēc pirmo provizorisko 14. Saeimas vēlēšanu rezultātu publicēšanas potenciālie parlamentā iekļuvušie politiskie spēki iezīmēja tā sauktās sarkanās līnijas jeb nosacījumus, pie kuriem gatavi strādāt jaunajā koalīcijā, kā arī minēja iespējamos sadarbības partnerus.

Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem 14. Saeimas vēlēšanās ir uzvarējusi "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Apvienotais saraksts". Seko Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".