Pēc viņa teiktā, "Jaunās Vienotības" valde šādu lēmumu ir pieņēmusi, ņemot vērā to, ka citi politiskie spēki iepriekš nav varējuši izveidot valdību, bet viens kandidāts paziņojis, ka nav gatavs uzņemties šo darbu. Tāpat būtiski bija tas, ka vairāki politiskie spēki izteikuši atbalstu "Jaunajai Vienotībai" un viņam kā premjera amata kandidātam uzņemties iespējamo nākamās valdības vadību.
""Jaunās Vienotības” valde ir lēmusi, ka mēs esam gatavi uzsākt konsultāciju procedūru ar pārējiem centriski labējiem, eiropeiskiem spēkiem, kas Saeimā ir ievēlēti, par to, vai ir vai nav viens stabils vairākums, kas varētu vienoties par kopīgi darāmiem darbiem," teica Kariņš.
"Jaunās Vienotības" līderis jau iezīmēja darāmo darbu sarakstu, piemēram, Latvijai jāturpina eiroatlantiskais kurss, jānodrošina finansējums aizsardzībai 2% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta, kā arī jānovērš konstatētie trūkumi finanšu pārraudzības jomā, uz ko norādīja Eiropas Padomes ekspertu komiteja "Moneyval" savā ziņojumā.
Tāpat būtu jāievēro valsts budžeta disciplīna – ekonomikas izaugsmes laikā būtu jāvirzās uz budžetu ar pārpalikumu, norādīja Kariņš.
Jau šonedēļ "Jaunā Vienotība" sagatavos savu plānu valdības veidošanas sarunu organizēšanai un aicinās partijas uz divpusējām konsultācijām. Kariņš trešdien Latvijas Radio paziņoja, viņa mērķis ir veidot stabilu sešu partiju koalīciju.
Kariņš neprognozēja, cik ilgs laiks būs nepieciešams partiju sarunām, bet uzsvēra – "Jaunā Vienotība" šo procesu nevilcināšot.
Pēc otrdienas konsultācijām ar partijām Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvākajās dienās neiesaistīties valdības veidošanas procesā.
Valsts prezidenta kancelejā norādīja, ka pauze tiek ieturēta, lai ļautu partijām savstarpēji vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.
Citi nenoraida Kariņa kandidatūru
Savu ierosinājumu izskatīt "Jaunās Vienotības" līderi Krišjāni Kariņu kā visām partijām pieņemamu kompromisa premjera kandidātu apvienības "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts skaidro kā loģisko notikumu secību.
"Tas, ko mēs minējām sanāksmē pie Valsts prezidenta, ir mūsu gatavību atbalstīt Ministru prezidenta kompromisa kandidātu, kuram visi var piekrist, no citas partijas. Piemēram, Nacionālās apvienības [Roberts] Zīles kungs, kā mēs zinām, ir atprasījies, bet Kariņa kungs, cik man bija zināms, būtu bijis gatavs. Skaidrs, ka šis jautājums ir jāizdiskutē, jāizrunā. Tā situācija ir tāda, kāda tā ir.
Pilnīgi saprotu, ka jebkurš cilvēks, kurš apsvērtu šobrīd uzņemties tādu atbildību, vispirms gribētu pārliecināties par citu partiju iespējamo atbalstu," teica Pavļuts.
Līdz šim kategorisku noraidījumu Kariņa kandidatūrai vismaz publiskajā telpā neviens nav izteicis. Tā šķiet pieņemama arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītājam Armandam Krauzem, lai gan apvienības valdei šis jautājums vēl būtu jāizskata.
Pēc Krauzes domām, valdības veidošanas procesā vērojams strupceļš un būtu jāvienojas par jauno valdību.
"Laiks iet, kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājuši vairāk nekā divi mēneši, un šķiet, ka ir pēdējais brīdis [vienoties]."
Pozitīvi par darbu Kariņa valdībā raugās Jaunā konservatīvā partija. Tikmēr "Attīstībai/Par!" līderis Juris Pūce izteicis neticību sešu partiju koalīcijas iespējai, bet "KPV LV" politiķis Aldis Gobzems norādījis, ka, visticamāk, valdību veidos piecas partijas.
Apvienība "Jaunā Vienotība" otrdien kritiski vērtēja Kariņa kā kompromisa premjera kandidatūras apspriešanu. Tomēr trešdien šis politiskais spēks savā valdes, frakcijas un partijas biedru kopsēdē lēma pieņemt šo izaicinājumu.
KONTEKSTS:
Saeimā vismazāk pārstāvētā politiskā spēka “Jaunās Vienotības” politiķa Krišjāņa Kariņa kā iespējamā premjera vārds publiski izskanēja 11. decembrī, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis sāka sarunas ar partijām pēc tam, kad Aldis Gobzems no partijas “KPV LV” kļuva jau par otro premjera amata kandidātu, kuram prezidents divu mēnešu laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām uzticēja veidot valdību, taču viņa mēģinājums nebija veiksmīgs, un prezidents atsauca viņa kandidatūru. Pirms tam izgāzās JKP līdera Jāņa Bordāna mēģinājums.
Vējonis jau drīz pēc vēlēšanām atzina, ka būs jāvērtē trīs premjera amata kandidāti – Bordāns, Gobzems un “Attīstībai/Par!” pārstāvis Artis Pabriks, taču Pabriks 11. decembrī paziņoja, ka nolēmis atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Tikmēr vairākas no Saeimā pārstāvētajām partijām paudušas atbalstu Krišjāņa Kariņa kandidatūrai premjera amatam. Taču "Jaunā Vienotība" vēl 11. decembrī norādīja – Kariņu amatam varētu virzīt tikai politiskās krīzes gadījumā, un pašlaik tādas situācijas nav.
Tikmēr LTV vēstīja, ka valdības veidošanas sarunās jau tiek apspriests iespējamās valdības modelis, kuru veidotu piecas partijas, atstājot opozīcijā "Saskaņu" un Zaļo un Zemnieku savienību.
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 1078 iecirkņiem no 1078
Dati: CVK. Atjaunots: 07.10. 16:57
