"Jaunā Vienotība" otrdien tikās ar "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības pārstāvjiem, sākot sarunas par koalīcijas izveidi pēc 14. Saeimas vēlēšanām.

Ašeradens sacīja, ka koalīcijas izveidē sperts nopietns solis, tomēr joprojām nav lemts par to, cik plaša būs koalīcija. Politiķis norādīja: "Rīt tiksimies ar "Progresīvajiem". Skatīsimies, kādas ir potenciālās pretrunas un vai ir iespēja tās pārvarēt."

Otrdienas sarunās tēmu loks bijis plašs: nacionālā drošība, enerģētika, klimata pārmaiņas, ekonomikas izaugsme, izglītība un citas.

Ašeradens uzsvēra, ka nākamajai valdībai priekšā būs liels darbs – nepieciešams pārvarēt pašreizējo krīzi, kā arī atjaunot ekonomisko izaugsmi. 

"Tas prasa ļoti lielu jaudu parlamentā, tas prasa efektivitāti. Ar 54 balsīm neviens nedrīkst braukt komandējumā, visiem deputātiem jābūt ļoti cietiem savā nostājā. Pieredze rāda, ka daudz labāk un efektīvāk strādāt ar 60 vai vairāk balsīm," stāstīja politiķis.

Arī Krišjānis Kariņš norādīja, ka Saeimā ir vajadzīgs spēcīgs vairākums, ko varētu nodrošināt plašāka koalīcija.

“Svarīgi saprast, vai šajā valdībā vispār spēsim sarunāties. Ja kādas partijas uzstās uz ultimātiem, tad mēs noteikti nebūsim tā partija, kas pildīs šos ultimātus,” intervijā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sacīja “Jauno Vienotību” pārstāvošā Evika Siliņa.

KONTEKSTS:

"Jaunajai Vienotībai" uzticēts vest sarunas par koalīcijas izveidi, tādēļ tā organizē sarunas ar līdzīgi domājošiem politiskajiem spēkiem, kas arī ievēlēti 14. Saeimā. Nacionālā apvienība jau iepriekš norādījusi, ka labprāt vēlētos mazāku koalīciju, jo ar "Progresīvajiem" tai ir ideoloģiskas pretrunas. Pēc sarunām ar "Jauno Vienotību" uz to norādīja arī "Apvienotais saraksts", uzsverot, ka tādējādi darbs būšot dinamiskāks.

14. Saeimas vēlēšanas notika sestdien, 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts",  Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".

Neilgi pēc pirmo provizorisko rezultātu publicēšanas potenciālie parlamentā iekļuvušie politiskie spēki iezīmēja tā sauktās sarkanās līnijas jeb nosacījumus, pie kuriem gatavi strādāt jaunajā koalīcijā, kā arī minēja iespējamos sadarbības partnerus.

Politoloģes atšķirīgi vērtējušas "Progresīvo" izredzes uz darbu koalīcijā, savukārt Valsts prezidents izteicies, ka koalīcijas stabilitātes dēļ vajadzētu ar "Progresīvajiem" sadarboties. Vienlaikus viņš norādīja, ka sadarbība iespējama, arī neņemot "Progresīvos" koalīcijā.