Demisionājušais veselības ministrs Guntis Belēvičs bija gatavs izskatīt vairākus iespējamos obligātās apdrošināšanas modeļus, Anda Čakša – nē. Viņa skaidro, ka Nīderlandes vai Dānijas modelis Latvijā nestrādās un jāskatās vēsturiski – ja valstī jau ir valsts apmaksāta apdrošināšanas sistēma, to jaukt un mainīt nav pareizi. Līdz ar to veselības aprūpes budžets tiks lipināts kopā kā lupatu sega, meklējot naudu pašu mājās, izskaužot dubultus pacientu izmeklējumus, naudas izšķērdēšanu un pievienojot naudu no sociālā budžeta:
"Tas nāk no sociālā nodokļa viena procentpunkta, un ir iespējams PVN likmes pieaugums luksusa precēm, bet tur ir jāskatās, ko Finanšu ministrija saka."
PVN varētu pieaugt ekskluzīvām automašīnām, jahtām, dārgakmeņiem – lietām, bez kā ikdienā var iztikt. Ministre gan labi apzinās, ka viens procents no sociālo iemaksu daļas jeb 70 miljoni eiro krīzi neatrisinās:
"Tas nav daudz, bet es ceru investēt četrās prioritātēs - onkoloģijā, grūtnieču aprūpē, neatliekamajā palīdzībā un ģimenes ārstiem."
"Tagad kvotas beidzās septembrī, paņems no pensionāriem, beigsies oktobrī, nekādu garantiju taču nav!" - priekšlikumu neatbalsta labklājības ministrs jānis Reirs. Pie tam konsolidētais budžets nozīmē, ka nākamā un aiznākamā gada finanses vairs nav aiztiekamas, bet gaidīt līdz 2019. gadam ir neprāts.
"Nav laika gaidīt. Tie 70 miljoni nav nekas, ir nepieciešams drosmīgs lēmums," norāda Reirs.
Arī Latvijas Bankas eksperti, kas analizējuši mūsu veselības sistēmu, dārgos aparatūru iepirkumus un izmaksu atšķirības par vienu un to pašu pakalpojumu, paliek pie tā, ka tikai obligātā veselības apdrošināšana izvedīs nozari no krīzes.
"Mēs piedāvājam ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, kad piedalās gan valsts, gan privātie, kad ir konkurence un iespēja izvēlēties," klāsta Latvijas Bankas vadošais ekonomists Uldis Rutkaste.
Viņaprāt, mēģinājums daļu naudas paņemt no sociālajām iemaksām var beigties ar vēl mazākām pensijām nākotnē: "Priekšlikums ir tuvredzīgs, tas ne vien neļaus ko papildus iegūt, bet draud sabojāt mūsu pensiju sistēmu."
Labklājības ministrs atgādina, ka 70 līdz 100 tūkstoši iedzīvotāju jau tagad nemaksā sociālo nodokli vai arī veic daļēju tā nomaksu. Tāpat daļa nemaksā iedzīvotāju ienākumu nodokli vispār. Ja šie cilvēki justu to, ka nodokļu nemaksāšana atsaucas uz viņu iespēju saņemt ārstēšanu, nozari varētu sakārtot labāk.
Jaunā veselības ministre ar savu plānu finanšu līdzekļu piesaistei tuvākajā laikā.rasās iepazīstināt finanšu ministri un premjeru.
