Jaunā rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība paredz, ka rezidentūras vietu skaita plānošanā tiek ņemta vērā augstskolu sniegtā informācija par plānoto medicīnas studiju absolventu skaitu kārtējā gadā. Tāpat tiks ņemts vērā arī ārstniecības iestāžu pieprasījums pēc rezidentiem dažādās specialitātēs.
Tā rezultātā dokumentu iesniegšanu rezidentūras uzņemšanas konkursā regulēs vispārīgās noteikuma projekta normas. Kā norāda Veselības ministrija (VM), tas ļautu dokumentus vienotajā uzņemšanā rezidentūrā iesniegt arī elektroniskā veidā, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas, kas nodrošina drošu lietotāja autentifikāciju, īstenojot mūsdienu procesiem un tendencēm atbilstošu procesu.
Noteikumi paredz, ka augstskola slēdz līgumus par rezidentu apmācību ar ārstniecības iestādēm un sadarbības līgumus ar ārstniecības iestādēm, kas ir VM padotībā esošas budžeta iestādes.
No valsts budžeta finansēto rezidentūras vietu plānošanas ietvaros VM saņems ārstniecības iestāžu informāciju par iespējām nodrošināt rezidentu apmācību atbilstoši ārstniecības iestāžu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu līmenim. VM šo informāciju plāno iesniegt augstskolai, lai augstskolas to savas kompetences robežās varētu izmantot, slēdzot līgumus par rezidentu apmācību ar ārstniecības iestādēm.
Noteikumu projekts paredz paplašināt ārstniecības iestāžu loku kvalitatīvai un visaptverošai rezidentu apmācībai, nosakot, ka ārstniecības iestāde nepieciešamības gadījumā var slēgt līgumu ar citu ārstniecības iestādi ar atbilstošu darbības profilu un apmācības iespējām, lai nodrošinātu nepieciešamo sadarbību rezidenta apmācībā attiecīgajā studiju programmā.
Pēc studiju programmu vadītāja, rezidentu iniciatīvas un kopīgas saskaņošanas var veikt rotācijas uz dažādām ārstniecības iestādēm.
Ar noteikumiem paredzēts, ka rezidents, kuram ir darba līgums ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu un specializēto slimnīcu ārpus Rīgas vai daudzprofilu slimnīcu ārpus Rīgas, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes ārsta praksi ārpus Rīgas, tikai par tur nostrādātām stundām saņems piemaksu, nevis paaugstinātu samaksu par visu studiju laiku.
Piemaksa tiek maksāta kā papildu atlīdzība par kādu konkrētu apstākļu iestāšanos, šajā gadījumā par darbu reģionā ārpus Rīgas. Ar normu tiek noteikts, ka personai piemaksu par darbu reģionā ārpus Rīgas, tai skaitā dežūrām, aprēķina no attiecīgajā mēnesī nostrādāto stundu skaita ārstniecības iestādē ārpus Rīgas, tādējādi piemaksas saņemšanas nosacījumus padarot līdzsvarotākus visiem rezidentiem.
Tiek veiktas izmaiņas arī attiecībā uz atstrādes nosacījumiem rezidentiem, kuri specialitāti apguvuši valsts apmaksātajā rezidentūras programmā. Ar noteikumiem tiek noteikts, ka pēc rezidentūras programmas pabeigšanas atstrāde veicama trīs gadus piecu gadu periodā. Persona pēc rezidentūras beigšanas strādā atbilstoši Darba likumā noteiktajam darba laika ietvaram, tas ir, 40 stundas nedēļā.
Attaisnota prombūtne darba tiesību ietvaros nepagarina rezidentūras atstrādes periodu. Gadījumā, ja ārstniecības iestāde nevar nodrošināt speciālistam šāda apjoma darbu, tad persona ir tiesīga strādāt papildu vēl kādā citā ārstniecības iestādē, tādējādi summējot normālā darba laika stundu apjomu.
Noteikumi arī paredz, ka atstrādes laiku summē, ja ir darbs specialitātē un papildus tiek nodarbināts augstskolā pedagoģiskajā vai zinātniskajā darbā atbilstošās specialitātes jomā vai persona uzreiz pēc rezidentūras beigšanas turpina studijas doktorantūrā, vai valsts zinātniskā institūtā veic zinātnisko darbu atbilstošās specialitātes jomā.
Ar noteikumiem tiek novērsta diskriminējoša attieksme pret jaunajām ģimenēm, jo atstrāde var notikt piecu gadu periodā, līdz ar to tiek pieļauta iespēja pēc rezidentūras beigšanas izmantot grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu, un bērna kopšanas atvaļinājumu.
Noteikumi paredz neatprasīt naudas līdzekļus rezidentūras nomaiņas gadījumā. Ja rezidents, kura apmācība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ un turpina apmācību rezidentūrā citā specialitātē, VM personai atliek noteikumu projektā minēto saistību izpildi, ja persona pēc rezidentūras beigšanas izpilda noteikumu projektā minētās prasības.
Piemēram, rezidents, kurš apgūst traumatologa, ortopēda specialitāti un kura apmācība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem pārtrauc apmācību rezidentūrā un atklātā un vienlīdzīgā konkursā atbilstoši uzņemšanas noteikumos noteiktajiem kritērijiem tiek uzņemts rezidentūrā citā specialitātē, piemēram ķirurga specialitātē. Šādā gadījumā VM atliek lēmumu par atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par personas faktisko rezidentūras programmas studiju laiku traumatologa, ortopēda specialitātē līdz brīdim, kad rezidents ir pabeidzis rezidentūru ķirurga specialitātē.
Ja rezidents pēc ķirurga specialitātes apguves izpilda pēcrezidentūras atstrādes nosacījumus, tad lēmums par atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru tiek atcelts. Iepriekš minētais ir saistošs arī gadījumos, ja rezidenta ķirurga specialitātes apmācību izdevumi tiek segti no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem.
Gadījumā, ja persona pēc rezidentūras beigšanas nepilda noteikumu projektā noteikto, tad personai ir jāsāk līdzekļu atmaksa atbilstoši VM lēmumam par atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par personas faktisko rezidentūras programmas studiju laiku, kā arī VM pieņem lēmumu par atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par apgūto specialitāti.
Ziņots, ka šā gada budžetā pirmo reizi atvēlēts finansējums 5,6 miljoni eiro, lai visiem maksas rezidentiem nodrošinātu atalgojumu tādā pašā līmenī kā pārējiem rezidentiem. Tāpat šogad palielinātas valsts apmaksāto rezidentūras vietu skaits par 30 vietām, novirzot tam papildu 266 tūkstošus eiro.
