Jaunievēlētā akadēmijas rektore Iveta Mietule uzskata, ka ir jāturpina līdz šim iesāktais akadēmijas attīstības virziens un nav nepieciešamas radikālas pārmaiņas, tomēr jāņem vērā prioritātes.
“Viens no šiem virzieniem ir vēl intensīvāks darbs ar ārvalstu studentu piesaisti, paplašinot arī potenciālo studentu ģeogrāfisko areālu. Otrs būtisks virziens ir studijas tālmācībā. Līdz šim mums ir bijusi laba sadarbība gan ar uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām, publisko sektoru, tomēr arī te mēs plānojam darboties vēl aktīvāk, šajā sadarbībā vairāk iesaistot gan studējošos, gan mūsu zinātniskos institūtus, jo mēs esam līdz šim intensīvi stiprinājuši akadēmiskā zinātniskā personāla kapacitāti.
Mums ir iespēja veikt pasūtījuma pētījumus, it īpaši inženierzinātnēs, mārketingā, komunikāciju pētījumus sociālās rehabilitācijas jomā, pedagoģijā, tai skaitā speciālajā pedagoģijā.
Tas ir Eiropas telpas, Latvijas un arī mūsu izaicinājums - strādāt kopā ar uzņēmumiem, iestādēm, jo akadēmijas misija ir, manuprāt, būt stratēģiskajam elementam ekonomikas izaugsmē,” atāstīja Mietule.
RTA pašlaik studē nedaudz mazāk kā 200 ārvalstu studentu, kas, kā uzsver Mietule, ir ļoti augsts rādītājs. Ārvalstu studenti akadēmijā studē pilna laika mācības, studējot gan bakalaura, gan maģistra līmenī. Studiju programmas, kurās viņi studē, ir gan inženierzinātnes, gan arī vadības programmas, ekonomikas, tūrisma programmas.
“Šodien pamatā tā ir Indija, Uzbekistāna, bet mums ir arī kopīgas studiju programmas, tāpēc ir studenti praktiski no katras Eiropas valstis. No Lietuvas ir pietiekami daudz, bet, kā es teicu, mēs šo ģeogrāfisko areālu noteikti plānojam paplašināt gan Eiropas virzienā, gan arī varbūt tuvākajiem kaimiņiem, kas ir Ukraina,”teica Mietule.
Pašlaik konkurence starp augstākajām izglītības iestādēm noteikti esot, katra izglītības iestāde mēģina ar saviem mārketinga instrumentiem studentus piesaistīt. Profesorei ir arī savs vērtējums par kopējo valsts politiku augstākajā izglītības jomā:
“Izglītības nozare ir viena no jomām, kas parasti ir bijis diskusiju objekts.
Pirms kādiem pieciem gadiem, manuprāt, Latvijas sabiedrība pati radīja tādu mītu par to, ka mums nav kvalitatīvas izglītības, bet, pateicoties studējošo mobilitātei un mūsu studentu studijām ārvalstīs, un ''Erasmus'' mobilitātei, tas viss veicināja to, ka mēs šobrīd esam atgriezušies un sapratuši, ka ar mums viss ir kārtībā.
Pēc krīzes mēs esam izdzīvojuši, ir samazināts budžeta vietas finansējums, mums ir nepietiekams finansējums zinātnei, bet noteikti, kā jau jūs zināt, tad šobrīd izglītības un zinātnes ministre nāk no mūsu akadēmijas, viņa ir mūsu profesore. Un, protams, mēs ceram uz konstruktīviem un vērtīgiem risinājumiem šīs jomas sakārtošanā, jo mēs ļoti labi apzināmies augstākās izglītības iestādes stratēģisko lomu valstī kopumā.”
