Tā iecerēts stiprināt pašvaldību administratīvo kapacitāti un to ekonomisko attīstību. Pašlaik mazākie novadi ekonomiski atpaliek no lielākajiem, bet uzņēmēji pagaidām vēl ir piesardzīgi par to, vai lielāku teritoriju veidošana varētu motivēt pašvaldības attīstīt uzņēmējdarbību, tāpēc vajadzētu vēl vienoties par atbalstošu nodokļu politiku.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze komisijas sēdē stāstīja, ka vairākos šajos novados nav attīstības centri, un tie nav veidoti ap attīstības centriem.
“Mūsuprāt, tas arī rada zināmas problēmas gan no uzņēmējdarbības, gan no pakalpojumu sniegšanas viedokļa. Novadu pašvaldību sistēma šobrīd iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīga, un tas apgrūtina arī tālāko publiskās pārvaldes pilnveides procesu pēc vienotajiem principiem,” stāstīja Raugze.
Konceptuāli pāreju uz lielākām vietējām pašpārvaldēm atbalstījuši gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti. Tomēr sarunās iezīmējās vēl vairāki priekšlikumi, kas, reformu izstrādājot, būtu jāņem vērā.
Deputāti gan atzina, ka pārmaiņas būtu nepieciešamas. Secināts, ka, veidojot attīstības centrus, augs pašvaldību kapacitāte un iespējamās funkcijas. Sadarbība starp vietējām pašpārvaldēm jau notiekot un tā jāatbalsta, norādīja vairāki deputāti.
“Piemēram, Apes novads izvēlējās izmantot Smiltenes novada pašvaldības policijas funkcijas. Pats nāca ar priekšlikumu, noslēdza vienošanos, līgumu un to arī dara. Un es saprotu, tāpat par Eiropas fondu projektiem, risinot kopējus projektus, kas skar vairāku novadu teritorijas, iegūs gan viens novads, gan otrs,” norādīja Ainārs Mežulis no Zaļo un zemnieku savienības.
Savukārt Sergejs Dolgopolovs no „Saskaņas” pauda, ka “tad var runāt arī par turpmākiem soļiem, kā izskatīsies koordinēšana reģionos, varbūt arī šeit vajadzētu izstrādāt paralēli mehānismu, kā stimulēt šo sadarbību, stimulējot arī tos pašus Eiropas Savienības finansētos projektus”.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) pauda, ka pārmaiņas konceptuāli jau atbalsta divas no trim koalīcijas partijām - "Vienotība" un Nacionālā apvienība, savukārt ar ZZS vēl ir jārunā.
Tieši "zaļzemnieki" Saeimas komisijas sēdē pret reformu ir bijuši viskritiskāk noskaņotie. Viņuprāt, ja veidotu jaunu pašvaldību modeli, tad būtu jāņem vērā arī iedzīvotāju viedoklis un kultūras dimensija - proti, kuru pašvaldību iedzīvotāji izjūt vēlmi būt un dzīvot kopā vienā pašvaldībā.
Gerhards gan turpmāk par iespējamo jauno reģionālo reformu grasās diskutēt ar pašvaldību vadītājiem un uzņēmējiem –Darba devēju konfederāciju un Tirdzniecības un rūpniecības kameru.
Uzņēmēji pašreiz atzīst, ka lielākās teritorijās attīstīt uzņēmējdarbību būtu izdevīgāk, taču pašreizējo situāciju, kurā pašvaldībām nav papildu motivācijas attīstīt ražošanu savās teritorijās, reforma vien neatrisināšot. Nepieciešams nodokļu atbalsts, stāstīja Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
“Ar šo es baidos, ka ir par maz. Tur ļoti svarīgi ir tie nodokļu politikas risinājumi. Ja, teiksim, daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļa aiziet pašvaldībai vai daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ietu kā daļa pēc dzīvesvietas, bet daļa pēc darbavietas, tad jau sāktu parādīties pašvaldībai tāda legāla motivācija – kā tad es varu biznesu noturēt savā teritorijā? Kā es varu piesaistīt jaunu biznesu?” skaidroja Endziņš.
Ministrs sacīja, ka VARAM priekšlikums esot trīs procentus no uzņēmumu ienākuma nodokļa novirzīt pašvaldībai, kuru teritorijā uzņēmējdarbība attīstīta. Tāpat Gerhards plānojis šī mēneša laikā noskaidrot galīgo koalīcijas partiju viedokli, lai jau decembrī ar konkrētiem priekšlikumiem varētu vērsties Ministru kabinetā. Ja vienosies par 29 sadarbības teritoriju veidošanu, tad tās būšot jānosaka līdz nākamā gada martam.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzina, ka ir labi, ka jautājums par novadu darbu ir aktualizēts, bet šobrīd vairākums komisijas deputātu atbalsta ieceri noteikt sadarbības teritorijas un ļaut pašvaldībām apvienoties pēc brīvprātības principā vai arī attīstīt sadarbību bez apvienošanas.
Savukārt gatavam ministrijas priekšlikumam ar karti liela atbalsta nav, tā būtu pašvaldību tracināšana.
Pašvaldības varētu sadarbības ietvaros koncentrēties uz jautājumiem, kas ir svarīgi, lai cilvēki nebrauktu prom no Latvijas, piemēram, izglītības kvalitāte un pieejamība, veselības pakalpojumi, būvvaldes. Trīs gadu laikā var nonākt pie argumentētiem secinājumiem, vai iespējams pašvaldību kopīgs darbs esošajās teritorijās, ja pašvaldības netiek galā, tad likumdevējam jānāk ar kartes piedāvājumiem, norādīja Kučinskis.
Savukārt Salacgrīvas pašvaldības vadītājs un Rīgas Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” sacīja, ka pašvaldības varētu arī pajautāt iedzīvotājiem, vai viņi vēlas apvienošanos ar blakus novadiem, tam varētu rīkot vietējos referendumus.
Viņaprāt, šobrīd nav īstais brīdis runāt par reformu, drīzāk tas ir politiķu mēģinājums piedāvāt izeju no sarežģītas ekonomiskas situācijas, stāstot, ka nākotnē būs labāk, “kas patiesība ir viltus sapnis”.
Bet Latvijas Pašvaldību savienības padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa norādīja, ka pašlaik ministrijas piedāvātie kritēriji lielāku novadu izveidei ir nepamatoti un mehāniski, par tiem būtu nepieciešama plašāka diskusija.
Jau vēstīts, ka VARAM izstrādājusi un piedāvā vērtēšanai divus administratīvi teritoriālo reformu variantus, kas iesniegti arī koalīcijas sadarbības padomē. Ministrija reformu iecerējusi ieviest uz aiznākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021.gadā.
Viens no piedāvātajiem pašvaldību apvienošanas variantiem paredz izveidot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli. Savukārt otrs piedāvātais variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem.
Iepriekš valdība secinājusi, ka pēdējā novadu reforma nav nodrošinājusi vairāku būtisku mērķu izpildi. Piemēram, vēl joprojām daudzos novados dzīvo mazāk nekā likumā noteiktais minimums – 4000 iedzīvotāju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā "Lielais jautājums" atzina, ka, 2009.gadā īstenojot reģionālo reformu, pieļautas kļūdas un nepieciešama vēl lielāka centralizācija un mazāks skaits pašvaldību, taču tām būtu jābūt lielākām.
Arī premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) iepriekš atzina, ka nākotnē Latvijā varētu būt aptuveni 30 pašvaldības.
Jau ziņots, ka kopš valsts neatkarības atjaunošanas sāktā un ilgi mocītā teritoriālā reforma pirms sešiem gadiem noslēdzās ar izveidotiem 109 novadiem un deviņām republikas pilsētām. Pēc Mērsraga atdalīšanās no Rojas novadu skaits pieauga līdz 110.
Reformas mērķi bija daudzsološi - augs iedzīvotāju skaits, pašvaldības varēs apgūt Eiropas Savienības (ES) doto atbalstu un piesaistīt investorus, turklāt attīstīsies vietējā līmeņa demokrātija.
Reformas rezultātā tika izveidoti izmēru ziņā ļoti dažādi novadi, kuros iedzīvotāju skaits atšķīras pat 30 reižu. Divas trešdaļas pašvaldību savas funkcijas nemaz nespēj izpildīt bez dotācijām no turīgākajām vietvarām. Piecus gadus pēc reformas secināts, ka ceļi kļuvuši neizbraucamāki, autobusi kursē retāk un bezdarbs daudzviet aug.
Tāpat secināts, ka lielākie ieguvēji no 2009.gadā īstenotās reformas bijuši lielie novadi.
