Labrīt

Tuvojas Lindas Hamfrīsas mūzikla "Es Tev novēlu… mani!" pirmizrāde

Labrīt

Kinokritiķe Daira Āboliņa: Latvieši ir inertākie Eiropas kino skatītāji Baltijā

Pēteris Vilks: Svarīgi, lai Nacionālās attīstības plāns nekļūtu par vēlmju apkopojumu

Jaunā Nacionālā attīstības plāna koordinatori: Galvenais izaicinājums – neizveidot «vēlmju sarakstu»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2021.-2027. gadam sabiedriskajā apspriešanā, kas ilga no oktobra sākuma, saņemti ļoti daudz priekšlikumi, kas tiek vērtēti, intervijā Latvijas Radio sacīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks, uzsverot – galvenais izaicinājums šajā darbā būs, lai NAP neizveidotos par "vēlmju sarakstu".

Sabiedriskajā apspriešanā saņemti 1400 priekšlikumi no vairāk nekā 100 institūcijām, tostarp gan valsts iestādēm, gan nevalstiskajām organizācijām. Ieteikumi tiek vērtēti, lai pēc aptuveni mēneša plānu iesniegtu vērtēšanai valdībā. Lielā daļa priekšlikumu ir par to, lai plānu papildinātu ar kādām specifiskām jomām, nozarēm.

"Mēs to visu pašlaik vērtējam. Priekšlikumu skaits tiešām ir ļoti liels. Tas galvenais mūsu izaicinājums – nenonākt pretrunā, nesalikt plānā visu, ko vēlas. Lai tas plāns neizveidotos par vēlmju sarakstu," klāstīja Vilks.

Šajā saistībā PKC vadītājs uzsvēra, ka ministriju sākotnēji iesniegto priekšlikumu īstenošanai kopumā būtu nepieciešami vairāk nekā 40 miljardi eiro. Tas vairākkārt pārsniedz iespējas, tāpēc ministriju priekšlikumi tiks pamatīgi vērtēti.

"Būs ļoti smagas diskusijas par tām izvēlēm, ko mēs izdarīsim. Skaidrs, ka tās galvenās izvēles būs par to, kur mēs ieguldām jaunu attīstības resursu, kādus jaunus pakalpojumus veidojam, un kur ir nepieciešams uzlabot novecojušo infrastruktūru, pat lai sniegtu pakalpojumus esošajā līmenī," teica Vilks un piebilda, ka nozares, kas varētu prasīt īpaši lielas investīcijas infrastruktūrā, ir iekšlietas, veselības aprūpe un autoceļi.

Vilks norādīja, ka katra nozare iezīmējusi lietas, kur nepieciešami ieguldījumi, taču PKC rosinās politiskajā diskusijā par ieguldījumiem balstīties uz jaunajā NAP izvēlētajiem stratēģiskajiem mērķiem – vienlīdzīgas iespējas, produktivitāte un ienākumi, sociālā uzticēšanās. Vēl Saeima kā ceturto stratēģisko mērķi lūgusi NAP iekļaut reģionālo attīstību.

PKC vadītājs atzīmēja arī, ka pēc priekšlikumu izvērtēšanas plānots sagatavot apkopojumu, kurā varēs redzēt, cik lielā mērā katrs priekšlikums ņemts vērā jaunā NAP izstrādē. Šajā apkopojumā, kas būs pieejams PKC mājaslapā, varēs redzēt, vai priekšlikums ņemts vērā daļēji vai pilnībā.

KONTEKSTS:

Pašlaik top NAP 2021.-2027. gadam, nosakot stratēģiskos mērķus un prioritātes ar konkrētiem uzdevumiem, kas Latvijā jāveic, lai nākamajos septiņos gados panāktu ikviena Latvijas cilvēka un valsts izaugsmi.

Noteikti trīs stratēģiskie mērķi:  

  • vienlīdzīgas iespējas,
  • produktivitāte un ienākumi, 
  • sociālā uzticēšanās.

Tie būs galvenā mēraukla rīcībpolitiku un budžeta līdzekļu ieguldījumu pieprasījumu vērtēšanā, pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēlē nākamajiem septiņiem gadiem.

Pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana ilga līdz 25. novembrim.

Iepriekš deputāti diskutējuši par to, vai NAP pienācīgi daudz vietas atvēlēts reģionu attīstībai, kā arī par to, ka plānā trūkst skaidra augstākās izglītības redzējuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti