"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
Visi raidījuma dalībnieki – Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība"), Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts"), Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), Andris Sprūds ("Progresīvie") – bija vienisprātis, ka VAD ir ļoti būtiski izveidot, jo tā esot viena no labākajām valsts drošības garantijām.
Latkovskis norādīja, ka, iesākot šo likumu, svarīgāka ir kvalitāte, nevis kvantitāte. Esot "jāaudzē un jāveido taisnīga sistēma", tikai pēc tam jāskatās uz dienesta attiecināšanu uz vairāk cilvēkiem.
Līdzīgu viedokli pauda arī pārējie politiķi, atsaucoties uz Saeimas Juridiskā biroja vadītājas aso kritiku par obligātā aizsardzības dienesta likumprojekta redakciju. Likumprojekta redakciju kritizējis arī Tiesībsarga birojs, norādot, ka obligātā aizsardzības dienesta likumprojektā ir daudz neskaidrību un pretrunu.
Vaicāti, vai 14. Saeimai vajadzētu pilnveidot esošo likumprojektu vai veidot jaunu, politiķi norādīja, ka no sākuma nepieciešams ar visām iesaistītajām pusēm izrunāt iezīmējušās nepilnības.
"Tikai tajā brīdī ir skaidrs, vai vajadzīgs jauns projekts, vai var pilnveidot esošo. (..) Vieglāk būtu pilnveidot esošo," pauda Dombrava. Arī Bergmanis piekrita, norādot: "Vajadzētu neformāli sanākt un apspriesties. Vajadzētu saprast, vai izdevies novērst Juridiskā biroja bažas."
Arī topošās opozīcijas deputāts Sprūds atzina, ka "Progresīvie" atbalsta VAD, taču, ņemot vērā to, ka šis likumprojekts ietekmē visu sabiedrību, tam jābūt kvalitatīvam, bet tas tā šobrīd neesot. Sprūds arī atzina, ka VAD likumprojekts ir viens no koalīcijas un opozīcijas "saskares punktiem".
Politiķi norādīja, ka ar likuma pilnveidošanu nevajadzētu kavēties, bet to arī nevajadzētu sasteigt. Latkovskis atzīmēja – VAD likumprojektam jābūt gatavam viena vai pusotra mēneša laikā, paužot cerību, ka "Apvienotais saraksts" deleģēs Bergmani vadīt Saeimas atbildīgo komisiju.
Saistībā ar potenciālo jauniešu iesaisti VAD politisko spēku pārstāvji akcentēja, ka sākumā nevajadzētu cerēt uz lielu cilvēku skaitu, jo tas atkarīgs gan no pieejamo speciālistu un apmācību vadītāju skaita, gan no tā, ka dienests sākotnēji paredzēts brīvprātīgs.
Piemēram, Dombrava pieļāva, ka VAD pirmajā darbības gadā izdosies apmācīt 2 līdz 4 tūkstošus cilvēku. "Būs jau lieli izaicinājumi, lai nonāktu līdz [mērķa] skaitam 8 [tūkstoši]," piebilda Dombrava, norādot, ka par VAD attiecināšanu uz visiem jauniešiem kā obligātu varētu diskutēt "ātrākais pēc pieciem gadiem".
Arī Bergmanis uzskata, ka jārunā par visu jauniešu obligātu iesaisti, taču tas atkarīgs no pieejamajiem apmācību vadītājiem, kurus plāno izvēlēties no Nacionālo bruņoto spēku vienībām. Tieši šī iemesla dēļ, Bergmaņa ieskatā, lai nemazinātu aktīvo karavīru kapacitāti, likumprojekta kvalitāte ir ļoti būtiska.
Tāpat Bergmanis uzskata, ka nozīmīga loma VAD ieviešanā būs arī valsts aizsardzības mācībai, kas, sākot ar 2024./2025. mācību gadu, būs obligāta visās vidējās mācību iestādēs Latvijā. Bergmanis norādīja, ka kvalitatīvas valsts aizsardzības mācības ieviešana palīdzētu nodrošināt arī kvalitatīvu VAD darbību.
"Šis tad mums būs izšķirošais moments. Kā būvēsim [vispatverošu valsts aizsardzības] sistēmu, kas būs pamats, – obligātais dienests vai parastais militārais dienests," atzīmēja Bergmanis.
KONTEKSTS:
Valsts aizsardzības dienesta likumu bija iecerēts izskatīt vēl 13. Saeimas sasaukuma laikā. Tomēr pēc plašas kritikas par likumprojekta kvalitāti un daudzu priekšlikumu saņemšanas atbildīgā Saeimas Aizsardzības komisija lūdza izslēgt šo likumprojektu no 20. oktobra parlamenta sēdes darba kārtības.
Tas nozīmē, ka likumprojektu turpinās skatīt jaunā, 14. Saeima, kuras pilnvaras sākušās 1. novembrī. Aizsardzības ministrijā (AM) lēš – ja likumprojekts Saeimā tikts pieņemts vien šā gada nogalē, pirmais iesaukums valsts aizsardzības dienestā varētu notikt nākamā gada jūlijā, nevis janvārī, kā paredzēts.
Iepriekš Saeimas Juridiskā biroja vadītāja asi kritizējusi obligātā aizsardzības dienesta likumprojekta redakciju. To kritizējis arī Tiesībsarga birojs, norādot, ka obligātā aizsardzības dienesta likumprojektā ir daudz neskaidrību un pretrunu.
Obligātais dienests plānots vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem un sievietēm brīvprātīgi ar 2028. gadu. AM bija plānojusi, ka pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. 2023. gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.
