Jaunā gada sagaidīšanai piedāvājumu netrūkst, bet iedzīvotāji biežāk izvēlas svinēt mājās

Jaunā gada sagaidīšanas programma visā Latvijā būs plaša. Teju katra lielā pilsēta piedāvā iedzīvotājiem un viesiem svētkus sagaidīt īpašā gaisotnē. Galvaspilsētā gadu miju tradicionāli varēs svinēt 11.novembra krastmalā. Tur iedzīvotājus priecēs svētku salūts, kā arī plaša koncertprogramma. Rīgas dome svinībām iztērējusi vairāk nekā 160 000 eiro. Tomēr aptaujas rāda, ka visbiežāk jauno gadu cilvēki sagaida mājās.

Jauno gadu biežāk sagaida mājāsZane Mače

    Latvijas iedzīvotāji Jauno gadu parasti sagaida mājās, liecina pētījumu centra SKDS aptaujas. Centra vadītājs Arnis Kaktiņš saka, ka šajā ziņā cilvēki ir konservatīvi: “Aptaujas rāda, ka visdrīzāk arī šī gada nogalē tradicionāli apmēram divas trešdaļas jauno gadu sagaidīs mājās. Apmēram katrs piektais Latvijas iedzīvotājs mēdz iet ciemos, un gan jau to darīs arī šogad. Un 6-7% mēs Jauno gadu sagaidīt publiskos pasākumos.”

    Eksotiskāk, piemēram, ceļojot, gadu miju sagaida niecīgs iedzīvotāju īpatsvars. Kaktiņš zina stāstīt, ka

    šādi iedzīvotāju Jaunā gada sagaidīšanas plāni izskatās gadu gadiem.

    Pasākumu organizētāju pieredze rāda, ka šogad tomēr vairāk iedzīvotāju izvēlas svētkus svinēt ārpus mājas. Piemēram, viesnīcu tīkla “Radisson” pārstāve Latvijā Agija Kola Kančs stāsta, ka cilvēku interese par viņu rīkotajām ballītēm ir bijusi liela. Lielākoties starp svinētājiem būs vietējie iedzīvotāji.

    “Mēs redzam, ka šogad tendence svinēt Jauno gadu ārpus mājas ir lielāka nekā pagājušajā gadā. Citus gadus esam redzējuši vairāk tūristus, kas brauc uz Latviju un vēlas palikt viesnīcā. Šogad redzam, ka arī paši latvieši izvēlas svinēt ārpus mājas, un viesnīcas ir tās vietas, kur var sagaidīt ar visdažādāko programmu,” saka Kola Kanča.

    Šādos pasākumos tiek piedāvāta gan dzīvā mūzika, dīdžeju uzstāšanās un ēdieni, dzērieni. Šādi svinēt Jauno gadu izvēlas gan draugu kompānijas, gan pāri –vīrs un sievas. Vienam cilvēka gadu mijas ballīte izmaksās 70 līdz 90 eiro, stāsta viesnīcas pārstāve.

    Runājot par cilvēku noskaņojumu, sagaidot 2019.gadu, Kaktiņš no SKDS saka, ka optimistu ir vairāk: “Gandrīz puse no sabiedrības ir samērā optimistiski noskaņota, jo viņi uzskata, ka nākamais gads būs labāks. Šī gada  decembrī tie bija 42%. Tikai 4% bijuši, acīmredzot, tik rūdīti pesimisti, ka viņiem šķiet, ka gads būs sliktāks.” Katrs trešais domā, ka jaunais gads būs tāds pat kā aizejošais.

    SKDS šos mērījumus veic jau teju 20 gadus. Šajā periodā bijuši tikai divi gadi – 2008. un 2009.gads, kad pesimistu bijis vairāk nekā optimistu. “Respektīvi, krīzes zemākie punkti. Visos pārējos gados optimistu bijis vairāk. Ja paskatāmies piedejos pāris gadus, jāsaka – pagājušā gada decembrī optimisma līmenis tomēr bija mazliet lielāks nekā šobrīd,” norāda Kaktiņš. Proti, pērn tādu bija par 5 procentupunktiem vairāk.

    Cita aptaujā rāda, ka puse jeb 51% no Latvijas iedzīvotājiem savu nākotni cer uzlabot, ievērojot kādu no Jaunā gada sagaidīšanas rituāliem. TNS aptauja liecina, ka populārākais no tiem ir ielikt makā kādas zivs zvīņas. Tad visu gadu būšot nauda.

    Nedaudz mazāk nekā piektā daļa iedzīvotāju Jaungada naktī lej laimes. Daļa cilvēku jaungada naktī uzraksta uz papīra savu vēlēšanos, tad to sadedzina un tieši pusnaktī izdzer kopā ar šampanieti. Tas palīdzot vēlēšanos piepildīt.

    42% iedzīvotāju, lielākoties vīrieši, neievēro nekādus Jaunā gada sagaidīšanas rituālus.

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti