Jaunā regula veicinās cīņu pret noziedzību, terorismu, kiberuzbrukumiem, kā arī veiksmīgāku informācijas apmaiņu, vienlaikus radot lielāku drošību interneta lietotājiem, skaidroja Pabriks. Tāpat tā veicinās iespēju mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ieiet digitālajā tirgū.
Uzņēmumiem, kas uzkrāj datus, jāgarantē, ka viņi to spēj nosargāt, kā arī, cik daudz datu viņiem nepieciešams iegūt, uzskata Pabriks.
Turpmāk par datu neaizsargāšanu uzņēmumiem pienāksies daudz lielāks sods, kurus piemēros Datu valsts inspekcija.
Piemēram, jaunais regulējums varētu ietekmēto to, vai veikalu lojalitātes kartes vajadzētu izsniegt, pamatojoties uz personas datiem,
raidījumā uzsvēra KPMG juriste Sanita Pētersone.
„Jaunā regula vērsta uz to, lai uzņēmēji saprastu, cik daudz datu viņiem vajag no klientiem un kādu labumu tas dod. Kāpēc viņš tiek šādā veidā profilēts,” raidījumā skaidroja Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļas vadītāja Jekaterina Macuka.
Pašlaik Latvijā darbojas Fizisku personu datu aizsardzības likums, kas paredz, kad var un kad nevar apstrādāt cilvēku datus. Jaunā regula pēc savas būtības aizvieto Fizisko personu datu aizsardzības likumu, tāpēc Tieslietu ministrija strādā pie jauna likuma izstrādes, lai ieviestu Eiropas regulu.
Šī regula nav pirmais dokuments Eiropas likumdošanā un parlamentā. Kopš 1995.gada, kad tika pieņemti Eiropas datu aizsardzības noteikumi, tie ir novecojuši. Tāpēc jaunā Eiropas datu reforma tika pieņemta 2016.gadā, bet stājas spēkā 2018.gadā, aizstājot 28 dažādus citus datu aizsardzības aktus.
