Jaunā «Datorikas» mācību programma sadala skolotājus divās nometnēs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Noslēdzies pirmais semestris, kad skolas Latvijā izmēģina jauno „Datorikas” mācību programmu. Tās mērķis ir pēc iespējas agrāk iepazīstināt bērnus ar digitālo vidi. Drošības pamatus internetā aprobējošās skolas māca jau no pirmās klases. Mācību programmas satura veidotāji atzīst, ka skolotāju atsauksmes ir ļoti atšķirīgas.  

Šis ir pirmais mācību gads, kad 157 skolas aprobē jauno mācību programmu „Datorika” 1., 4., un 7. klasē. Aprobācijas skolu skolotāji sūtīja savus ierosinājumus un vērtējumus „Datorikas” programmas veidotājiem. Viena no mācību programmas izstrādātājām Grobiņas ģimnāzijas skolotāja Dace Tomsone atzīst, ka skolotāji sadalījušies divās daļās.

“Mums ir pedagogi optimisti, un mums ir pedagogi pesimisti. Optimists vienmēr vainu meklēs sevī un mainīs mācīšanas stilu, sevi kā pedagogu mainīs, mācīsies. Pesimisti vainos programmu, vecākus, iedzimtību un tā tālāk,” saka Tomsone.

“Un pirmais semestri to arī parādīja. Bija cilvēki, kas saprata, ka viņam pašam jāmainās, un bija cilvēki, skolotāji, kas saprata, ka programma ir jāmaina. Un tagad šīs te divas frontes mums ir jādabū vienā [pusē], mums ir otrais semestris aprobācijai,” norāda Tomsone.

„Datorikas” mācību programmā digitālo vidi skolēniem sāk skaidrot jau no pirmās klases, sākumā uzsverot, kā sevi pasargāt internetā no nelabvēļiem. Valsts izglītības satura centra pārstāvis Viesturs Vēzis skaidro, ka „Datorikas” programmā pirmajām klasēm galvenais ir iemācīties pareizi digitālo vidi lietot, taču ar katru nākamo klasi aizvien vairāk tiek mācītas spējas pašam digitālo vidi veidot, piemēram, programmēt. Viesturs Vēzis atzīst, ka aprobācijas laikā mācību programma visu laiku mainīsies, jo arī tehnoloģijas nekad nestāv uz vietas.

“Laiks negaida, un vajag iet uz priekšu. Mēs nevaram izmēģināt un pēc dažiem gadiem pateikt, ka ir izmēģināts un viss ir labi, jo šajā brīdī tas, ko mēs šodien izmēģinām, pēc diviem trim gadiem jau ir novecojis,” skaidro Viesturs Vēzis.

“Tāpēc mēs strādājam pēc izstrādes projekta. Tas nozīmē, ka mēs sagatavojam, izmēģinām nelielu porciju un ieviešam. Un tā mēs pa mēnešiem ejam uz priekšu, un attiecīgi katrs skolotājs mēnesi iepriekš saņem šos materiālus. Eiropā jau sen daudzi šīs lietas dara. Mēs esam nedaudz aizkavējušies ar šo agrīnāko mācīšanas uzsākšanu,” atzīst Vēzies.

Ļoti aktīvi datorikas mācību programmas izveidē piedalās arī privātais sektors. Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums „Accenture” par savu naudu ir izveidojis dažādus digitālus mācību līdzekļus, kā arī apmāca skolotājus ar tiem apieties. Uzņēmuma pārstāvis Jānis Paksis atzīst, ka šādā veidā uzņēmums piesaista vairāk jauniešu informācijas tehnoloģiju nozarei.

“Mūsu viens no primārajiem mērķiem ir palielināt IT studentu skaitu Latvijā. Tajā pašā laikā, ja mēs paskatāmies uz jebkuru no mūsdienu profesijām, tad jau pašreiz ļoti aktīvi un plaši tiek izmantots IT. Tieši otrādi, tagad ir ļoti maz profesiju, kurās nav nepieciešamas IT zināšanas,” saka Paksis.

„Datorikas” aprobācija turpināsies līdz 2018. gadam. Tad politiķiem būs jālemj, vai to ieviest skolās kā obligātu mācību satura daļu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti