ĪSUMĀ:
- Valdība ir apņēmības pilna samazināt pašvaldību skaitu.
- Gada nogalē sāks izstrādāt jaunu administratīvo teritoriju likumu.
- Vasarā projektu plāno apspriest ar iedzīvotājiem visā Latvijā.
- Kritēriji pašvaldību apvienošanai būšot zināmi šā gada maijā.
- Pašvaldības savienība skeptiska par iespēju ātri pabeigt reformu.
2018. gadā savulaik noteiktajiem kritērijiem par iedzīvotāju skaitu pašvaldībās vairs neatbilda 39 no 110 novadiem un 2 no kopumā 9 republikas nozīmes pilsētas. Jaunā valdība ir apņēmības pilna pašvaldību skaitu samazināt, tādēļ jau šomēnes valdības darba kārtībā nonāks Administratīvās teritoriālās reformas pabeigšanas likums, bet šā gada nogalē – arī jauns administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.
To paredz jaunais pašvaldību reformas laika grafiks, kuru otrdien, apstiprinot attiecīgu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotu informatīvo ziņojumu, atbalstīja valdība.
Iedzīvotāji savu viedokli par jauno pašvaldību aprisēm varēs paust šovasar, sola reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”). Projekta apspriešana varētu notikt no jūnija līdz septembrim ieskaitot, “plānojam to apspriest ar visiem iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, organizējot diskusijas”, stāstīja Pūce.
Pagaidām vēl nav izstrādāti konkrēti kritēriji pašvaldību apvienošanai. Tie būšot zināmi šā gada maijā.
Pūce stāstīja, ka kritēriju sarakstā būs iedzīvotāju skaits, ekonomiskas attīstības rādītāji, iespējams, arī citi rādītāji, par ko vēl būs jāvienojas.
Skepsi par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apņēmību ātri pabeigt administratīvi teritoriālo reformu valdības sēdē pauda jau ierasti piesardzīgi noskaņotās Latvijas Pašvaldības savienības padomnieks Māris Pūķis.
Viņš ministrijas sagatavotajā ziņojumā saskatījis vairākus trūkumus, piemēram, nepatiku pret pašvaldību sadarbību.
Pūķis norādīja, ka neatkarīgi no tā, kāds būs teritoriālais sadalījums, Latvijā nav iespējams izveidot vienādas pašvaldības, tāpēc sadarbības jautājums būs aktuāls vienmēr.
Latvijas Pašvaldību savienību neapmierina arī ministrijas iecere dažu nedēļu laikā vienoties par Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas likuma projektu, neslēpa Pūķis.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Iepriekš Juris Pūce ("Attīstībai/Par!"), vēl būdams vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts, norādīja, ka teritoriālā reforma būs saistīta ar ekonomiski pamatotu pašvaldību izveidošanu.
Iepriekšējā teritoriālā reforma tika pabeigta 2009. gadā, kad darbu sāka novadu un pilsētu pašvaldības. Pirms tam Latvijā pastāvēja vairāk nekā 500 pašvaldības. Diskusijas par to skaita samazināšanu ilga vairākus gadus.
