Cimdars atkārtoti - septīto reizi pēc kārtas - ievēlēts CVK vadītāja amatā, šoreiz - vienbalsīgi.
Šim amatam Cimdaru bija izvirzījušas visas 12.Saeimas frakcijas. Nopietnus iebildumus pret viņa pārvēlēšanu šoreiz nav izteikusi neviena partija. Iepriekš Cimdara un septiņu CVK locekļu kandidatūras guva arī vienbalsīgu Saeimas Juridiskās komisijas atbalstu.
Tāpat parlaments amatā ievēlēja septiņus CVK locekļus - Ritvaru Eglāju, Aleksandru Maļcevu, Innu Laizāni, Kārli Kamradzi, Sniedzi Sproģi, Dzintru Kusiņu un Ingu Vanagu.
Ceturtdienas rītā pirms Saeimas balsojuma Cimdars intervijā LTV raidījuma „Rīta Panorāma” skaidroja, ka savā nākamajā termiņā šajā amatā centīsies sakārtot jautājumu par to vēlētāju reģistrāciju, kuriem ir personu apliecības, bet nav pases. Tāpat jārisina situācija ar iespēju nobalsot tiem, kuri vēlēšanu dienā nevar ierasties konkrētajā iecirknī; tas lielākoties attiecas uz ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem.
Savukārt par balsošanu internetā Cimdras ir skeptiskāks – lai gan tā ir lieliska iespēja, taču prasa būtiskas izmaksas, kas tuvākajā laikā diez vai būs iespējamas.
„Bet mērķus, ko sasniedz interneta balsošana, iespējams sasniegt arī ar citiem ceļiem. Var izmantot interneta iespējas, kuras jau šobrīd ir pieejamas: reģistrāciju internetā un vēlēšanu iecirkņu maiņu internetā. Un, ja tām pievieno klāt pasta balsošanas moduļus, tad tādā gadījumā ar krietni lētākiem līdzekļiem mēs varam sasniegt tos pašus mērķus,” skaidroja CVK vadītājs.
Jau ziņots, ka Centrālajā vēlēšanu komisijā Arnis Cimdars darbojas nu jau 18 gadus, 17 no tiem viņš ir komisijas priekšsēdētājs. Pirmo reizi ievēlēts Centrālajā vēlēšanu komisijā Cimdars tika 1997.gada janvārī, kad šī vakance parādījās, amatu atstājot komisijas loceklei, kas kandidēja pašvaldību vēlēšanās.
Saskaņā ar likumu CVK sastāvā ir deviņi locekļi – priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli Augstākā tiesa savā plēnumā no tiesnešu vidus.
