Linarda Ozola pļavās, kurās zied baltais āboliņš un citi medus bagāti augi, lidinās tūkstošiem bišu. Biteniekam pieder vairāk nekā 60 bišu saimes, kas pamīšus izvietotas kalnainajā mežmalā.
Medus raža šogad būšot īpaši laba, spriež saimnieks. ”Šogad jau esmu pirmajā reizē ieguvis vairāk medus nekā visa pagājušā gada laikā. Man pat kauns atzīties, ka pērn no 65 saimēm es ieguvu tikai 120 kilogramus medu. Šodien man ir daudz vairāk, un vasara ir tikai pusē,” stāsta bitenieks.
Viņš skaidro, ka šogad augiem un bitēm ir labvēlīgāki laika apstākļi. Piemēram, pieneņu ziedēšanas laikā esot bijis siltāks laiks nekā pagājušā gadā. „Ir lietainais laiks. Augam, kas nozied, sakne atkal dod dzinumus un veidojas jauni ziedi. Nav tā kā pērn - bija nedēļu karsts, viss noziedēja un nokalta. Pēc tam sākās lietus un medus vairāk nebija,” atceras Ozols.
Linardam Ozolam jau ir divdesmit gadu liela pieredze savā arodā. Viņš apņēmies izveidot bišu muzeju. Bitenieka pļavās jau var redzēt vairākus topošā muzeja eksponātus. „Pirmkārt, kā medu tecināja. Nebija agrāk tādas sviedes kā centrifūga. Siltā telpā, pirtī bija tāda speciāla kaste. Ar parastu dakšiņu atvākoja, noliekot rāmīti otrādi, ārā tecēja medus. Apakšā turēja maizes abru. Tur medus pats tecēja iekšā,” stāsta bitenieks.
Viņš veido arī īpašus stropus koku dobumos, kā tas darīts senāk: „Šeit ir aptuveni metru resni koka bluķi. Tie tiek izdobti, lai bites varētu sākt dzīvot. Ir dažādi – stāvus, guļus, kur bites dzīvo. Jumti arī dažādi, bet tie visi ir šķindeļa, tā kā senāk. Simt gadus atpakaļ bites tikai tā turēja.”
Linards Ozols ikvienu, kam mājās saglabājies kāds senāks biškopības eksponāts, aicina ar to dalīties, lai tas papildinātu bišu muzeju.
