Kuldīgas iedzīvotāji jau agrāk sūdzējušies pašvaldībai par to, ka jāgaida garās rindās, lai saņemtu valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Situācija saasinājās vēl vairāk, kad tika atklāta atjaunotā un modernizētā radioloģijas nodaļa. Pakalpojumus tur sniedz SIA „Vizuālā diagnostika”.
SIA „Kuldīgas slimnīca” valdes loceklis Ivars Eglītis skaidro, kāpēc nodaļa bija jāatjauno un jāsadarbojas ar privāto sektoru: „Komersants slimnīcā ienāca tāpēc, ka slimnīcai pašai nebija līdzekļu, lai atjaunotu tās radioloģijas iekārtas, kas pēdējo desmit gadu laikā bija morāli un fiziski novecojušas. Komersants ir radījis jaunu kvalitāti, jaunas iespējas un jaunu pieprasījumu. Arī šis pieprasījums pagarina rindu. Jo labāks serviss, lielākas iespējas, jo garāka rindas, finansējums netiek līdzi. Jo sliktāks pakalpojums, jo interese par šādiem pakalpojumu sniedzējiem mazāka.”
Ņemot vērā radušos situāciju, Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa aicināja ieinteresētos piedalīties publiskā diskusijā un meklēt atbildes uz jautājumiem. Tikmēr radioloģijas nodaļas administratore Ilze Zariņa atceras, kas īsti notika Kuldīgas slimnīcā 15.aprīlī: „Tad, kad es pati ienācu nodaļā, man sāka rokas trīcēt un kritu panikā. Vietu bija daudz mazāk, nekā cilvēki bija atnākuši. Stāvēja pilns koridors, nebija vietas, pat kur nokrist.”
Notiekošo skaidro pakalpojumu sniedzēja SIA „Vizuālā diagnostika” pārstāvis, valdes loceklis Māris Rēvalds: „Problēma ar valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību - tas nozīmē, ka tajā dienā, kad tika izsludināta pierakstīšanās uz šiem pakalpojumiem, vēlme tos saņemt bija stipri lielāka nekā mūsu iespējas. Bija radusies liela iedzīvotāju neapmierinātība, kas mūs ļoti uztrauc.”
Pakalpojumu sniedzējs, sadarbojoties ar Kuldīgas novada pašvaldību, paredz arī dažādus atvieglojumus iedzīvotāju grupām un meklē iespējas, kā risināt radušos situāciju. Piemēram, tiks uzlabots rindu administrācijas mehānisms. „Turpmāk rindas tiks reģistrētas atsevišķi uz dažādiem pakalpojumu veidiem, dažādās dienās, kad strādās papildus personāls. Iedarbināsim papildu telefonu līnijas. Tiem pacientiem, kuri nāks fiziski pieteikties, apsolām tuvākajā laikā ieviest civilizētu rindu regulēšanas mehānismu, kas būs datorizēta rindas numura izsniegšana. Pacientiem vairs nebūs jāstrīdas, kurš bija pirmais, kurš pēdējais,” stāsta Rēvalds.
Rindu jautājuma risināšanā būtu jāiesaista ģimenes ārsti. Nacionālā veselības dienesta Kurzemes nodaļas vadītāja Dzintra Eglīte apņēmusies uzrunāt ģimenes ārstus, lai viņi daudz nopietnāk izvērtē vajadzību cilvēkus nosūtīt uz dažādiem izmeklējumiem: „Es runāšu par šīm lietām, lai viņi vēlreiz tomēr izlasa vadlīnijas radioloģijas izmeklējumiem, kas varētu samazināt šo rindu. Var aizsūtīt arī uz citu, nevis uz kompjūteru vai magnētu obligāti, bet, piemēram, uz sonogrāfiju, rentgenu, endoskopiju u.c.”
Tikpat liela esot pacientu atbildība - neapdomīgi rīkojoties, viņi liedz iespējas kādam citam. „Pacientiem, kuri pierakstījušies, lūdzu, ja gadās izmaiņas, veselības problēmas vai kas cits, lūdzu, piezvaniet un brīdiniet par to. Mēs jau tāpat zvanām, būs vai nebūs nākamajā dienā. Pretējā gadījumā mēs varam piedāvāt šo vietu kādam, kuram tas ir ļoti vajadzīgs. Procentuāli šādu gadījumu ir ļoti daudz, pat puse, kuri ir saslimuši, aizgājuši kaut kur citur uz izmeklējumu vai vienkārši nepiezvana. Ir arī tā - cilvēks aizņēmis savu vietu, tā ir mana, un viņam vienalga, kas notiek pēc tam,” situāciju skaidro radioloģijas nodaļas administratore Ilze Zariņa.
Kuldīgas slimnīcas vadītājs skaidro, ka dienā valsts ir gatava apmaksāt magnētisko rezonansi tikai pieciem cilvēkiem, taču vajadzības ir ievērojami lielākas.
Par to kāda ir situācija pašlaik, stāsta Ilze Zariņa: „Mums pieraksts ir līdz jūlijam pilns. Varbūt pieejama mamogrāfija, bērnu neirosonogrāfija, ginekoloģija, grūtnieču sonogrāfija - šīs valsts apmaksātās iespējas vēl ir pieejamas, pārējais ir pilns.”
SIA „Vizuālā diagnostika” ir noslēgusi līgumus ar visām apdrošināšanas kompānijām, tāpēc iespējas ir apdrošinātajiem cilvēkiem. Prioritāte ir smagi slimie pacienti. Darbojas arī citas atlaižu sistēmas, piemēram, Kuldīgas slimnīcas pacientiem.
Lai meklētu risinājumus, kā uzlabot rindu veidošanu uz valsts apmaksātajiem radioloģiskajiem izmeklējumiem, tika rosināta diskusija. Izskanēja vairāki ieteikumi, piemēram, Nacionālā veselības dienesta pārstāvji sacīja, ka ģimenes ārstiem cītīgāk būtu jāizvērtē nosūtījumu nepieciešamība. Tāpat viņi atzina, ka rindā būtu jāpieraksta nevis konkrētos datumos uz dažiem mēnešiem, bet visa gada laikā.
Kuldīgas slimnīcā bijusi arī šāda prakse, tomēr bieži iekārtas palikušas nenoslogotas un pakalpojums neizmantots, tāpēc samazināts rindas intervāls. „Augstākais, kas tika minēts, divi-trīs mēneši, jo savādāk cilvēki aizmirst, cilvēki neatnāk, neatzvana. Lūdzu atzvaniet, ja ir kādas izmaiņas, lai var atbrīvot šo vietu citiem izmeklējumiem,” skaidroja Radioloģijas nodaļas administratore Ilze Zariņa.
Jau šobrīd radioloģijas nodaļā ir izveidota atsevišķa rinda pacientiem ar neatliekamām indikācijām, piemēram, ja ir aizdomas par audzēju. Vizuālās diagnostikas pārstāvji atzīst, ka šis gadījums norādījis uz rindas administrēšanas nepilnībām.
Nu katram, kurš vēlēsies klātienē pierakstīties, būs savs kārtas numurs, tāpat būs iespēja pierakstīties e-pastā, kā arī maksimāli novērsti telefona sakaru traucējumi.
