De Facto

«Osinovska miljona» lieta izbeigta, neskaidrības paliek

De Facto

Daudziem politiķiem piešķirtais apbalvojums - nopērkams

Par saturu atbildīgo LTV amatpersonu mēģināts mainīt jau pirms pusgada

Jau pērn maijā meklēts par LTV saturu atbildīgā Ņesterova aizstājējs, atzīst NEPLP

Divu Latvijas Televīzijas valdes locekļu atbrīvošana no amata aizvadītā gada īsākajā darba nedēļā, argumentāciju izklāstot uz divām lapām, izsauca daudz jautājumu gan no sabiedrības, gan amatpersonu un paša sabiedriskā medija darbinieku puses. Taču centieni spert šo šķietami sasteigto soli patiesībā bijuši jau krietni senāk. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji apliecina, ka aizvadītā gada pavasarī meklēts, kas varētu stāties Sergeja Ņesterova vietā Latvijas Televīzijas valdē. 

Ņesterova atbildībā bija televīzijas saturiskā puse – tātad visietekmīgākā televīzijas daļa, kas allaž arī interesējusi politiķus, kas lemj par līdzekļu piešķiršanu televīzijai.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “de facto” svētdien ziņoja, ka 2018.gada maijā izplatījušās runas par cita cilvēka meklēšanu Ņesterova vietā. Tai mēnesī notikusi arī kopīga LTV vidēja līmeņa vadītāju un NEPLP darba sapulce, kurā LTV darbinieki šo jautājumu uzdevuši. NEPLP atbildēja apstiprinoši. Jau kopš pavsara NEPLP un LTV vadības attiecības bijušas saspīlētas.

28.decembrī par pamatojumu Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja Ivara Beltes un par saturu atbildīgā valdes locekļa Sergeja Ņesterova atlaišanai kalpoja NEPLP revīzijas ziņojums. Padomes ieskatā problēmjautājumi LTV vadīšanā bijuši četri – divi saistīti ar investīcijām tehnoloģijās, viens – ar reklāmu saistītu pakalpojumu sniegšanu, un viens saistīts ar valdes locekļu protestu pret NEPLP atteikumu izmaksāt prēmijas (kopumā 27 000 eiro). Taču šajā ziņojumā nav tiešu pārmetumu saistībā ar programmu saturu par ko atbild Ņesterovs.

NEPLP lēmusi, ka problēmas, kas saistītas ar satura attīstības jautājumiem padome publiskos tad, kad būs jāatbild uz jautājumiem, saka NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete. ”Jo “šie satura jautājumi rada apdraudējumu reputācijai, un to mēs negribam nodarīt,” viņa paskaidro.

Tiesa, līdz šim no viņu puses publiskotā informācija būtiskus pārkāpumus nav apliecinājusi.

Argumentu trūkums Ņesterova atbrīvošanai rada bažas par iespējamu mēģinājumu mazināt LTV redakcionālo neatkarību.

“Es noliedzu to, ka NEPLP pieņēmusi lēmumu bez pamatotiem argumentiem, tie ir pamatoti,” apgalvo Druviete.

NEPLP vadītāja Dace Ķezbere kā vienu no pārmetumiem Ņesterovam nosauc faktu, ka viņš satura attīstībai prasījis papildu līdzekļus. Jāatgādina, ka LTV ir viena no vissliktāk finansētajām sabiedriskajām televīzijām Eiropas Savienībā. 

Ņesterovs pats atklāj, ka attiecības ar NEPLP pasliktinājušās aizvadītā gada sākumā.

Viņš to saista arī ar NEPLP mēģinājumu iejaukties redakcionālajā darbā. Kā piemērus viņš nosauc diskusijas gan par aģentūras “Sputnik” bilžu izmantošanu, gan raidījumu viesu izvēli, gan kādu “de facto” sižetu.

“Tas laika ziņā sakrīt, kā es tagad saprotu, ar to laika periodu, ar pavasari, kad Padome meklēja jaunus kandidātus uz manu pozīciju valdē. Paralēli tam vēl negatīvas emocijas NEPLP izraisīja “de facto” sižets par Latvijas Radio valdes lēmumiem, pieņemot darbā sev pietuvinātas vai radniecīgās attiecībās esošus cilvēkus, par ko es pats arī, piedaloties NEPLP sēdēs, dabūju noklausīties daudz krāšņu komentāru," saka Ņesterovs. 

LTV valdes loceklis Ivars Priede, kurš vienīgais atstāts amatā, raidījumam “de facto” apliecina, ka pērn pavasarī attiecības ar NEPLP strauji pasliktinājušās: “Mūsu sadarbība pēdējā laikā no sarunāšanās vairāk nosvērās uz rakstisku komunikāciju, kas vien liecina, ka tā sadarbība pasliktinājās. Kas nenāk par labu noteikti Latvijas Televīzijai, jo Latvijas Televīzijai ir arvien vairāk jāatbild rakstiski, jātērē laiks. Un, protams, ka tad, kad ir saruna, tad daudz vairāk var saprast no sarunas konteksta, par ko runā un tā tālāk.”

Tagad, jau mēģinot skaidrot neuzticības izteikšanas iemeslus, Padome atklāj – tā neuzticas Ņesterovam, jo, piemēram, ieildzis darbs ar trim dokumentiem – vidēja termiņa darbības stratēģiju, kā arī plāniem digitālā satura un mazākumtautību platformas radīšanai.

Valsts kontrole, kas stratēģiju trūkumu definējusi kā vienu no būtiskākajiem pārmetumiem gan NEPLP, gan LTV darbā, norāda – tā ir gan padomes, gan LTV atbildība. “Ko nozīmē, ja vadītājs, piemēram, kaut vai man kā Valsts kontroles vadītājai, prasītu, kāpēc Valsts kontrole kaut ko nav izdarījusi. Un es uz to teiktu, nē, tie ir sliktie darbinieki, vai sliktie [Valsts kontroles] padomes locekļi kaut kur nav izdarījuši. Nē! Ir jāuzņemas atbildība par to, lai tas, kas ir uzlikts likumā, lai tas arī tiktu izdarīts. Tur jau savādāk vispār nav iespējams,” vērtē Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Padome min vēl vienu argumentu – Ņesterovs pārsteidzīgi saturā ieplānojis naudu, ko bija izdevies ietaupīt, izdevīgi nopērkot licences sporta spēļu pārraidīšanai.

Taču, kad saprata, ka šos līdzekļus citiem mērķiem bez Saeimas lēmuma tērēt nedrīkst, televīzijai nācās savilkt jostas.

“Ja šīs kompetences robežas kādā gadījumā tiek pārkāptas un ir diktāts no vienas vai no otras puses, rodas nesaprašanās, tad šie jautājumi būtu jārisina konstruktīvu diskusiju sarunu ceļā, nevis no spēka pozīcijām, kuram vairāk varas un tas arī pieņem lēmumu tādu, kādu viņš vēlas,” atzīst Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt