Jau no pirmās dienas cietumā apzinās ieslodzīto pašnāvību tieksmes

Ieslodzījumu vietu pārvalde izstrādājusi vienotu sistēmu, kā samazināt un novērst pašnāvības ieslodzījuma vietās. Turpmāk jau no pirmās dienas, kad ieslodzītais nonāks cietumā, tiks noskaidrots, vai viņam ir tieksmes uz pašnāvību.

Ieslodzījuma vietu pārvalde ir atzinusi, ka līdz šim nav darījusi visu, lai novērstu pašnāvības, kas tiek izdarītas cietumos. Ar psihologu un sociālo darbinieku paveikto bijis par maz. Pašnāvības Latvijas cietumos ieslodzītie izdara katru gadu 2012.gadā pakārās septiņi ieslodzītie, bet šogad divi vīrieši ir izdarījuši pašnāvību.

Iemesls, kāpēc ieslodzītie veic pašnāvības, ir psiholoģiskas un garīgas veselības problēmas, stress, kauns, neziņa par nākotni, atkarības problēmas un šķiršanās no ģimenes. Tāpēc ieslodzītie izvēlas no dzīves aiziet, pakaroties, šim mērķim izmantojot visdažādākos sadzīves priekšmetus.

Turpmāk būs vienota sistēma, kā pašnāvības novērst. Ieslodzījumu vietu pārvalde izstrādājusi jaunas vadlīnijas, kā laikus pamanīt ieslodzītā tieksmi uz pašnāvību, veidojot īpašu uzskaiti un strādājot ar riska grupas cilvēkiem jau no pirmās dienas. Tiks apmācīti darbinieki, kā arī pieņemti jauni, kas ieslodzītajiem sniegs psiholoģisku atbalstu, iespēju resocializēties un noskaidros vai ir tieksme uz pašnāvībām.

“Cietumā jebkurš cilvēks pārdzīvo milzīgu stresu.

Tas ir stress, sveša vide, slēgta vide, citi ieslodzītie blakus. Ierodoties cietumā, tāpat cilvēkam ir neziņa par to, kas viņam draud, kāds būs soda termiņš, cik bargs.

Paliekošā vērtība ir tā, ka ir izstrādātas vadlīnijas, beidzot ir noteikta visās ieslodzījuma vietās vienota prakse starp dažādām daļām un dienestiem kopīga mērķa sasniegšanā, tas ir, saglabāt cilvēka dzīvību,” atzina Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Māris Stivriņš.

Līdz šim īpaši palīdzēts vien tiem, kas jau izdarījuši pašnāvības mēģinājumu vai izteikuši tādus draudus. Ieslodzītie, kas varētu būt emocionāli nestabili, tiks pievienoti īpašā uzskaitē un pēc tam tos rūpīgi novēros. Preventīvs darbs ar riska grupā iekļautajiem ieslodzītajiem ir nepieciešams, ņemot vērā esošo vidi cietumos un attiecības gan ieslodzīto vidū, gan saskarsmē ar uzraugiem, norāda krimināltiesību eksperts un Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks: "Ieslodzījuma vietas, pēc būtības, tā ir tāda specifiska, izteikta, es gribētu teikt, kriminogēna vide, kur personas ir izolētas."

Vilks gan min, ka Ieslodzījumu vietu pārvaldei vajadzētu izvirzīt vēl citu prioritāti, proti, īpaši strādāt ar tiem notiesātajiem, kas izdarīto nožēlo un ir motivēti atgriezties pilntiesīgā dzīvē.

Viņš norāda, ka ieslodzītajiem, iznākot no ieslodzījuma vietām, jābūt apziņai par to, ka viņus nav pametuši tuvākie cilvēki, viņiem būs, kur dzīvot un strādāt, ka viņi varēs kaut ko nopelnīt un noziedzīgais nodarījums varbūt ir tikai fragments viņu dzīvē.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti