Platforma „Bērnistaba” piedāvā izglītojošas spēles, pasakas un radio teātra uzvedumus bērniem, kas vēl nemāk lasīt un rakstīt. Jaunā versija piedāvā krāt punktus par izdarīto un par tiem iekārtot savu virtuālo bērnistabu, kā arī ļauj vecākiem sekot līdzi bērna gaitām un uzzināt vairāk par piedāvāto saturu.
„Un visādi ar to spēlējoties, tās zināšanas nostiprina, kas ir bez gala vērtīgi, jo informācijas daudzums ir milzīgs, ko bērns ikdienā iegūst,” norādīja LSM bērnu satura redaktore Ināra Antiņa.
Šādai platformai Latvijā līdzīgu nav. Ir pieejamas tikai atsevišķas vietnes, kas piedāvā spēles valodas prasmju vai matemātikas apgūšanai. Tomēr svarīgi ir vecākam sekot līdzi bērna gaitām internetā.
„Teorija saka, ka mazi bērni – divgadnieki, trīsgadnieki – to var un nevajadzētu vairāk par 20 – 30 minūtēm vienā piegājienā darīt. Un varbūt vienā dienā arī ne vairāk. Jo šī digitālā iespēja nav vienīgā iespēja, kā gūt pieredzi un mācīties,” skaidroja Antiņa.
Digitālie mācību līdzekļi tiek izmantoti arī skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka aptuveni ceturtdaļā bērnudārzu ir pieejami šādi līdzekļi, tostarp e-grāmatas, audiogrāmatas un mācību spēles. Tomēr tie pieejami tikai nelielā daudzumā, piemēram, vairumā bērnudārzu pieejama tikai viena e-grāmata.
Septembrī noslēgsies ministrijas projekts, kurā uzņēmējus aicināja izveidot digitālus mācību līdzekļus. Izglītības ministrijas pārstāve Santa Šmidlere stāstīja, ka saņemtas idejas šādu līdzekļu izveidei arī bērnudārzos.
„Uz šo brīdi projekti ir vērtēšanā. Komersanti ir iesnieguši 18 projektus. Mēs to kopumā vērtējam kā labu rezultātu. Ir uzrunātas visas septiņas mācību jomas, kurās digitālie mācību līdzekļi ir ļoti vērtīgi, – valodas, dabaszinātnes, tehnoloģijas, matemātika, sociālā un pilsoniskā joma, kultūras joma, arī veselība un fiziskās aktivitātes.
Mēs varētu pieņemt, ka pirmie rezultāti ar digitālajiem mācību līdzekļiem skolām varētu būt pieejami ar nākamo mācību gadu,” sacīja Šmidlere.
Šādu līdzekļu ieviešanai svarīga ir arī skolotāju sagatavotība. Ministrija tam paredzējusi apmācības un metodiskos līdzekļus. Sociālā pedagoģe un kustības „Drošs internets” vēstniece Santa Ločmele stāstīja, ka svarīgi, lai skolotājs māk digitālo mācību līdzekli lietot un mācīt bērnam izmantot to lietderīgi, neveicinot atkarības veidošanos.
„Es to diezgan arī atbalstu. Jo, manuprāt, ir diezgan labi, ja ievieš kaut kādas digitālās mācības un veicina digitālās prasmes. Pirms skolas pat ir ļoti labi.
Ja mērķtiecīgi izmanto viedierīces, lai mācītos, apgūtu jaunas prasmes un zināšanas, tad nemaz atkarība neveidojas. Veidojas tad, ja bērni tur izklaidējas. Zēniem izteiktāk tās ir spēlītes, meitenēm sociālā pasaule,” norādīja Ločmele.
Par to, ka digitālās prasmes vēlams attīstīt jau pirmsskolas vecumā, eksperti ir vienisprātis. Tomēr bērna darbības viedierīcēs ir jāuzrauga, kā arī jāierobežo tajās pavadītais laiks.
