Vairāk nekā 90 miljoni eiro – tik liela nauda sociālajiem pakalpojumiem no Eiropas fondiem vēl nav bijusi un tas arī varētu nozīmēt ļoti lielas reformas. „Patiesību sakot, to pat varētu nosaukt kā politikas restartēšanu,” saka Labklājības ministrijas pārstāvis Aldis Dūdiņš. Par Eiropas fondu naudu līdz 2020.gadam iecerētas gan apmācības, gan infrastruktūras radīšana.
Proti, lai cilvēkiem, kuriem nav ļoti smagu garīga rakstura traucējumu, nebūtu jādzīvo lielās institūcijās, bet gan sabiedrībā - draudzīgākos apstākļos, piemēram, grupu dzīvokļos vai savās mājās, saņemot pakalpojumus dienas centrā.
Rindā uz pansionātu viņi no nākamā gada nevarēs stāties. „Ja kādas problēmas ir, tad šīs personas uzreiz tiek virzītas uz sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem,” saka Dūdiņš.
Ministrijā stāsta, ka pansionātos dzīvojošajiem prom nebūs jādodas, ja vien viņi paši to nevēlēsies. Arī rindā stāvošie – aptuveni pustūkstotis - cilvēku necietīšot, jo, visticamāk, būšot pārejas periods.
Tomēr Saeimas sociālo lietu komisijas deputāti Andris Bērziņš (ZZS) un Aija Barča (ZZS, Liepājas partija) ir pret. Viņuprāt, ne tikai personām ar ļoti smagiem, bet arī ar smagiem garīga rakstura traucējumiem turpmāk tāpat jābūt tiesībām tikt ievietotiem sociālās aprūpes centros.
„Pagājuši jau pieci pilni gadi, kad Latvijas sociālās aprūpes centros tika izveidotas pusceļa mājas, kur cilvēki tika gatavoti dzīvei, un pēc tam viņi ieradās grupu dzīvokļos. Un skaidri zinu, ka no šiem otrās grupas invalīdiem ļoti nedaudzi no grupu mājām tiek novirzīti uz sociālajiem dzīvokļiem. Jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem un nedrīkst atstāt šos - pēc taisnības – psihiski slimos cilvēkus ar noteiktu otro invaliditātes grupu uz ielas," skaidro Barča.
Barča norāda, ka pagaidām infrastruktūra nav sakārtota. Labklājības ministrijas pārstāvis Aldis Dūdiņš atzīst, ka būvniecības darbi atbilstoši projektam sāksies 2017.gadā, turklāt vispirms notiks speciālistu apmācība: „Tā nevajadzētu skatīties – vai nu melns vai balts. Kā mēs zinām, lielākajā daļā pašvaldību nepieciešamā infrastruktūra jau pastāv šobrīd, deinstucionalizācijas projekts būvēts tā, ka vispirms ir Eiropas Sociālais fonds, tā saucamā mīkstā nauda, saistīta ar visām apmācībām, izvērtēšanām pašu pakalpojumu finansēšanai, infrastruktūras plānošanai, un tikai tad pieslēdzas ERAF, lai uzbūvētu šo konkrēto infrastruktūru."
Pēc Barčas teiktā, ministrija komisijai norādījusi, ka grozījumiem spēkā jāstājas jūlijā.
Viņa saprotot bažas zaudēt prāvo Eiropas fondu naudu un aicinājusi ministriju nosaukt ar naudas saņemšanu saistītās normas likumprojektā. Tās tad varētu virzīt kā atsevišķu likumprojektu steidzamības kārtā.
„Bet diemžēl nekādā gadījumā, es to uzskatu zem sava goda un to es nekad nedarīšu un arī kolēģus aicināšu to nedarīt, - tad mēs skaidri nezinām, kā tas notiks -, pieņemt kādus sasteigtus grozījumus likumā, tādēļ šis likumprojekts – pēc taisnības te būs "ilgais ceļš kāpās"," saka Barča.
Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda" juriste Annija Mazapša norāda, ka ar grozījumiem nevajadzētu kavēties: „Ģimenes nereti ir spiestas ievietot šos cilvēkus pansionātos, jo tām jau nav alternatīvu pakalpojumu, ko izvēlēties, un viņi jau netiek galā ar šīm situācijām. Īpaši dramatiski tas ir tiem vecākiem, kuri paliek arvien vecāki un vecāki, un viņi nespēj aprūpēt."
„Zeldas” pārstāve norāda, ka sabiedrībā joprojām sastopams viedoklis - cilvēkam ar smagiem vai ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem vislabāk dzīvot institūcijā. Taču šie nami jau nodrošinot tikai uzraudzību un aprūpi, un, lai cilvēks dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi, vajag daudz vairāk.
Pansionātos kopumā dzīvo ap pieciem tūkstošiem cilvēku, un pēc ministrijas datiem, ap 700 cilvēku vēlas un pēc apmācības varētu dzīvot ārpus pansionāta sienām un saņemt alternatīvus sociālos pakalpojumus. Apmācības ilgs gadu, un 2017.gadā pirmie klienti varētu pamest pansionātus.
