Jau kopš rudens daudzviet akas aizvien tukšas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Tukšas akas – ar šādu problēmu pašlaik saskaras ne mazums Latvijas saimniecību. Turklāt daudzi bez ūdens dzīvo jau kopš rudens. Hidrologi skaidro, ka izžuvušas tieši seklās akas, jo tajās ūdens līmenis vienmēr atkarīgs no nokrišņu daudzuma. Tā kā rudens un pērnais gads kopumā bija viens no sausākajiem novērojumu vēsturē, ūdens trūkums jūtams arī ziemā.

Eduards Burijs ik dienas pārbauda ūdens līmeni piemājas akā. Jau kopš oktobra viņš mājas ūdeni izmanto tikai, lai nomazgātu rokas un seju. Citām saimniecības vajadzībām tā nepietiek. “Ar kannām no parka vedu ūdeni. Iznāk divās nedēļās vienu reizi. No tām kannām leju spainī, tad no spaiņa katlā, kurinu plīti, un tad man ir karstais ūdens vakarā, kur nomazgāt traukus,” stāsta Eduards.

Atvesto ūdeni viņš izmanto arī dzeršanai, ēst gatavošanai un tualetei. Veļu viņi ar sievu ved mazgāt uz Lēdmanes centru. Bet, lai nomazgātos paši, atrasts pavisam radošs risinājums – tiek izmantots lietus un sniega ūdens. Eduards gan saka, ka ar situāciju tiek galā un citiem mēdz būt arī sliktāk. Viņš zina stāstīt, ka arī kaimiņiem nav ūdens.

Lēdmanes pagasta pārvaldē norāda, ka viņi veduši ūdeni cilvēkiem, kuri lūguši palīdzību, jo pašiem nav bijis iespējams to sagādāt.  “Situācijās, kad cilvēki tiešām nevar, sadarbībā ar sociālo dienestu mēs tomēr cenšamies to minimālo ūdens daudzumu, kāds cilvēkam ir vajadzīgs ēdienam, personīgai lietošanai un higiēnai, pievest,” saka Lēdmanes pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Laganovskis.

Pie pagastmājas ir arī aka, no kuras jebkurš iedzīvotājs var ņemt ūdeni bez maksas. Bet sarežģītāk esot, ja saimniecībā ir mājlopi. “Liela daļa, protams, cenšas vest no upes vai, kam ir tuvāk, dīķa – arī šādā veidā,” zina stāstīt Laganovskis.

Kā skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC), pērnais gads kopumā bijis viens no sausākajiem novērojumu vēsturē.

Kaut arī problēmas, kas saistītas ar ūdens trūkumu akās, bijušas arī iepriekš, tas nekad nav bijis tik ilgstoši.

“Ir auksts ārā, un zeme ir sasalusi, līdz ar to nekāda infiltrācija nenotiek. Un tas ir būtiski atkarīgs no tā, kāds ir bijis nokrišņu daudzums rudenī. Jāsaka, ka akās arī izmanto šo pirmo gruntsūdens līmeni, kas ir tieši atkarīgs no sniega kušanas un nokrišņu ūdeņiem,” skaidro LVĢMC hidrologs eksperts Andrejs Zubaničs.

Kaut arī šobrīd līst lietus, meteorologi norāda, ka šie nokrišņi būtiskas izmaiņas diez vai radīs, un cilvēkiem, visticamāk, būs jāsagaida kārtīgs pavasara atkusnis, lai akās atkal būtu ūdens.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti