Sadaļas Sadaļas

Jau kārtējo gadu latviešu skolēni sasnieguši ļoti labus rezultātus starptautiskajās eksakto zinātņu olimpiādēs

Latviešu skolēni ik gadu sasniedz ļoti labus rezultātus starptautiskajās eksakto zinātņu olimpiādēs. Šī gada laureāti atzinuši, ka gatavošanās process sniedz daudz dziļāku ieskatu kādā zinātnē un palīdz labāk sagatavoties studijām. Turklāt olimpiādēs var satikt līdzīgi domājošos un šo dalībnieku vidū veidojas jau sava veida kopiena. 

Latviešu skolēni ik gadu uzrāda ļoti labus rezultātus starptautiskajās eksakto zinātņu olimpiādēsPaula Dēvica

Ik gadu Latvijas skolēni sasniedz ļoti labus rezultātus starptautiskajās olimpiādēs. Šogad vidusskolēni ieguvuši medaļas gan starptautiskajā fizikas, gan ekonomikas olimpiādē. Otro šajā gadā tas gods rīkot bija Latvijas Universitātei – tur skolēni ieguva piecas sudraba medaļas un kopvērtējumā ierindojās ceturtajā vietā. Kopumā tajā piedalījās 44 komandas no visas pasaules un uzvaras laurus plūca Brazīlijas komanda. 

Olimpiādes orgkomitejas vadītājs Mārtiņš Danusēvičš norādīja:

“Latvijas komandas konsekventi labie panākumi arī liecina par to, ka mums ir tiešām entuziastiski skolotāji, kas atbalsta savus skolēnus. Un mums ir jaunie talanti, kas aug, un jaunie talanti, kas pārstāv visu Latviju un nav koncentrēti tikai Rīgā. Arī to, ka mums nemaz nav tik slikta izglītības sistēma.

Jāatzīmē arī tas, ka Latvijai ir ļoti labs olimpiāžu mehānisms. Mums visa olimpiāžu sistēma ir viena no labākajām, ko esmu redzējis pasaulē.”

Kopumā 15 skolēni šogad saņēma zelta medaļas, bet 38 sudraba – tostarp arī pieci Latvijas pārstāvji: Roberts Ralfs Vārslavs no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas, Emīls Šmits no Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas, Valts Vītums-Jaunzems no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) inženierzinātņu vidusskolas un divi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni – Andris Dalbiņš un Jēkabs Gritāns.

Latvijas Radio Gritāns atklāja, ka ir apmierināts ar šī gada rezultātiem un uzskata, ka augstāku rezultātu sasniegt būtu ļoti sarežģīti.

Viņš skaidroja: “Viss sākās pirms trīs gadiem ar interesi personīgajās finansēs. Gada laikā man apnika – sāka likties, ka finanses ir ļoti šaura sfēra. Un es zināju, ka pēc pāris gadiem skolā tāpat būs jāmācās ekonomika, tāpēc izdomāju pamēģināt. Diezgan ātri pamanīju, ka līdzīgi matemātikai ekonomikai tā pieeja ir ļoti plaša. Un tas ir veids, kā vispārīgi risināt problēmas, nevis kaut kas konkrēti par ražošanu vai tamlīdzīgi.”

Gritāns stāstīja, ka bez priekšzināšanām šādai olimpiādei jāgatavojas aptuveni gadu. Augstie rezultāti, viņaprāt, ir iespēja parādīt augstskolām, ka puisim ir interese un zināšanas konkrētajā jomā, bet personīgi viņam tā bijusi iespēja satikt vienaudžus ar līdzīgām interesēm. Arī puiša komandas biedrs Vītums-Jaunzems ir priecīgs par sasniegto, taču mazliet žēl, ka līdz augstākām godalgām pietrūka pavisam nedaudz.

“Tā kā es jau esmu iestājies universitātē, manā gadījumā tas šobrīd ir tāds personīgais gandarījums. Bet, piemēram, Andris [komandas biedrs] teica, ka viņam tas ir labs pluss, startējot uz universitāti Amerikā. Tur ir iespējams, ka šādi sasniegumi starptautiskā olimpiādē dod kādu plusiņu,” atzīmēja Vītums-Jaunzems. Arī viņš savu nākotni šobrīd plāno saistīt ar šo jomu – studēs Rīgas Biznesa skolā un plāno savienot biznesa studijas ar programmēšanu. 

Šogad latvieši labi startējuši arī starptautiskajā fizikas olimpiādē.

Tur divi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieki Edgars Rūdolfs Vītiņš un Viesturs Spūlis izcīnīja bronzas medaļas, savukārt atzinību ieguva Artūrs Aizstrauts. Olimpiādi šogad organizēja Lietuva un tā pulcēja 370 dalībnieku no 76 pasaules valstīm. 

Viens no laureātiem Vītiņš atzina, ka ceļš uz panākumiem sākās jau pamatskolas laikā: “Fizika mani aizrauj. Man ļoti patīk tā ideja, ka kaut kādu pieņēmumu rezultātā ir iespējams savā ziņā pareģot, kas notiks. Ar vienkāršiem pieņēmumiem ir iespējams aprakstīt sarežģītas parādības. Un tas man liekas ļoti interesanti. Tajā visā sarežģītākais bija ieguldīt darbu un noticēt sev.”

Vītiņš atzīmēja, ka pamatskolas laikos pat nebūtu iedomājies, ka iespējams paveikt tik daudz un nokļūt līdz pasaules olimpiādei. Taču tagad viņš sacīja, ka pats galvenais ir noticēt sev un ieguldīt darbu. Otrs laureāts Spūlis stāstīja, ka fizikai nolēmis pievērsties gan tāpēc, ka sapratis, ka tas viņam padodas, gan tāpēc, ka savulaik ļoti iedvesmojušas profesora Vjačeslava Kaščejeva lekcijas.

“Esmu novērojis, ka manas olimpiāžu pieredzes laikā olimpiešu dalībnieku saraksts ir bijis gadu no gada nemainīgs. Gadu no gada stāvu blakus uz pjedestāla vieniem un tiem pašiem cilvēkiem. Turklāt šis olimpiešu bariņš ir novērojams gan matemātikas, gan fizikas, gan citās olimpiādēs. Līdz ar to ir izveidojusies tāda līdzīgi domājošu cilvēku kopiena,” pauda Spūlis. 

Viņš skaidroja, ka tas dod kopības sajūtu, bet vienlaikus puisis aicina olimpiādēs pieteikties arī citus interesentus – pat ja sākumā nesanāk, vienmēr var priecāties par kādu interesantu atrisinātu uzdevumu vai aizķertu domugraudu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt