Desmit partijas, kuras Saeimas vēlēšanās sasniedza vismaz 2% vēlētāju atbalstu, līdz janvāra vidum saņems valsts finansējuma pirmo daļu. Tomēr joprojām Latvijā neesoša bankas konta dēļ to nesaņems Latvijas Krievu savienība.
„Latvijas Krievu savienība valsts budžeta finansējumu varēs saņemt, kad atvērs Latvijā reģistrētas kredītiestādes kontu. Pagaidām šādu kontu jeb informāciju par šāda konta atvēršanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav saņēmis,” stāsta KNAB pārstāve Iveta Ritere.
Latvijas Krievu savienībai par vēlēšanās gūto vēlētāju atbalstu no valsts pienākas aptuveni 20 tūkstoši eiro. Pati Latvijas Krievu savienība norāda, ka joprojām bankas tai atsaka atvērt kontu un nekādus paskaidrojumus nesniedz. Tatjana Ždanoka no Latvijas Krievu savienības gan saka, ka ar to nav apmierināta.
„Kontam ir jābūt Latvijas bankā, tas ir pretrunā Eiropas direktīvai par finanšu brīvu pārvietošanos. Mums ir konts Lietuvas bankā, mēs KNAB to jau rakstījām,” saka Ždanoka.
Tikmēr finansējumu saņems pārējās partijas, kurām konti Latvijā reģistrētās bankās ir. No tām partijām, kuras šogad Saeimā netika, valsts finansējumu saņems arī partija "Progresīvie". Partijai "Progresīvie" šis ir pirmais gads, kad tā saņem valsts atbalstu, un tie būs 15 tūkstoši ik gadu jeb 1250 eiro mēnesī.
„Tie ir līdzekļi, kuri ir tāds labs pamata nodrošinājums, it īpaši tādām lietām, kurām ir grūti savākt ziedojumus. Piemēram, grāmatvedības nodrošināšanai vai administratīviem dažādiem uzdevumiem, kas ir jāpilda. Jo cilvēki labprāt ziedo konkrētai lietai, ja zina, ka tā būs partijas reklāma, noteikts pasākums vai drukas materiāls. Bet apmaksāt grāmatvedības izdevumus, kas partijas gadījumā ir pietiekami sarežģīta un dārga lieta, piesaistīt ziedotāju ir grūtāk,” stāsta partijas „Progresīvie” vadītājs Roberts Putnis.
Latvijas Reģionu apvienība šogad Saeimā netika, tomēr vēlētāju atbalsts tiem ik gadu ļaus no valsts saņemt aptuveni 25 tūkstošus eiro. Partijas valdes loceklis Edvards Smiltēns Latvijas Radio saka, ka tā līdzīgi kā "Progresīvie" naudu tērēs biroja uzturēšanai. „Tas noteikti ir kā bāzes finansējums, lai finansētu partiju apvienības biroju un vismaz vienu darbinieku. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās mums pietrūka ārkārtīgi nedaudz, kas, protams, mazliet izmaina šo kopēju situāciju, tāpēc šis finansējums noteikti ir tāds, kas palīdz mums nodrošināt tādu stabilitāti,” stāsta Smiltēns.
Vislielāko finansējumu turpmākos četrus gadus saņems partija "Saskaņa" – gandrīz 120 tūkstošus gadā, kam seko "KPV LV" un Jaunā konservatīvā partija ar vairāk nekā 80 tūkstošiem gadā katrai. Pārējām Saeimā iekļuvušajām partijām finansējums ir no 40-70 tūkstošiem gadā. Katru gadu finansējumu partijām izmaksās četros maksājumos ik ceturksni.
