Viena no lietām, ko visvairāk zagļi paņem, apzogot mājas, ir velosipēdi. Tos zog no kāpņu telpām, velo novietnēm, balkoniem un pat mājokļu priekšnamiem. Arī Antrai pirms diviem gadiem tika nozagts velosipēds.
"Mans velosipēds stāvēja ārā, es ar to braucu arī vēlā rudenī, tas bija pieķēdēts ar slēdzeni pie blakus mājā esošajām novietnēm, pie kāpņu telpas, un tad es biju prom kādā nogalē, un tad man zvanīja no mājas apsargs un teica, ka naktī nozagti divi velosipēdi, un viens no tiem bija arī mans," stāstīja Antra.
Antra rakstīja iesniegumu policijā un meklēja palīdzību sociālajos tīklos, tomēr zagļi netika noķerti un divriteni tā arī neatrada, tāpēc nopirka sev jaunu velosipēdu, ko palīdzēja izdarīt velosipēdam esošā apdrošināšana.
"Un, protams, es tomēr apzinājos iepriekš tos riskus, ka kaut kas var notikt, man vairāk uztrauca, ka pilsētā kaut kur man varētu nozagt riteni, es neiedomājos, ka pie savas mājas, tāpēc man bija apdrošināts ritenis," piebilda Antra.
Jau vairākus gadus Antra apdrošina sev svarīgās lietas, uztraucoties gan par zagļiem, gan savu drošību.
Arī Latvijas Radio uzrunātie apdrošināšanas uzņēmumi norādīja, ka ar katru gadu pieaug cilvēku skaits, kas apdrošina savus mājokļus vai iedzīvi. Parasti iemesls nav saistīts ar zādzībām, bet gan vēlmi pasargāt sevi no kādas citas nelaimes, piemēram, ugungrēka vai ūdens noplūdes.
Uzņēmuma "Ergo" pārstāve Lelde Mūsiņa skaidroja, ka mājokļa apdrošināšana ir veids, kā zādzības gadījumā pasargāt sevi no papildu tēriņiem, jo ne visi var atļauties iegādāties nozagto.
"Tā ir viņu pašu varbūt negatīva pieredze, ar kādu jau notikušu negadījumu, un šīs apdrošināšanas viņam nav, vai arī draugiem kaut kas ir atgadījies, un viņiem savukārt šī apdrošināšana ir, un viņi redz, kā var sevi pasargāt arī no šādiem negatīviem finansiāliem zaudējumiem. Ar zādzībām varbūt gluži nav saistīts, tomēr jāsaka, ka tuvojas Jāņi, un šis jautājums kļūst arvien aktuālāks, jo arī mēs redzam, ka tieši ap Jāņiem zādzību skaits pieaug, bet tam ir arī savs izskaidrojums, proti, cilvēki neviļus padara savu īpašu pieejamāku, līdz ar to zagļiem ir vieglāka piekļuve īpašumam," norādīja "Ergo" pārstāve.
Mājokļos visvairāk zog to, ko ir visvieglāk aiznest – velosipēdus, datorus, naudu, vērtslietas, vai arī citas atstātās lietas priekšnamā.
Savukārt lauku īpašumos zog pilnīgi visu, kas ir pie rokas, tāpēc ir svarīgi ievērot vienkāršus drošības pasākumus, stāstīja Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas vecākā speciāliste Sanda Gailāne.
"Pirmā lieta, kas šķiet visai pašsaprotama, ir – vienmēr aizslēdziet durvis, pat tad, ja esat mājās, jo liela daļa zādzību tiek izdarītas brīvi piekļūstot caur neaizslēgtām durvīm, vai arī neaizvērtiem logiem. Vēl tāda kļūda, kur cilvēki neaizdomājas, ka tā ir kļūda, bet atslēgu atstāšana slēdzenē – pēc durvju aizslēgšanas, atslēgu nekad nevajadzētu atstāt slēdzenē, jo zaglim tas tieši atvieglo durvju uzlaušanas procesu. Un tad, protams, vērtīgu lietu neatstāšana redzamās vietās, piemēram, vai lietas var ieraudzīt caur logu, vai ļoti bieži novērota kļūda ir labi pamanāma un nepieslēgta velosipēda atstāšana uz balkona," teica policijas pārstāve.
Gailāne atgādināja – dodoties svinēt svētkus ārpus mājām, ir kārtīgi jāaizver visas durvis, arī terases un balkona durvis, tāpat jāaiztaisa logi, kā arī nedrīkst aizmirst par signalizācijas ieslēgšanu.
