Viņš uzskata, ka varētu labi pildīt Valsts prezidenta amata pienākumus, ņemot vērā arī "labo pieredzi" tiesībsarga amatā. "Man stiprā puse - ļoti labi pārzinu sociālo realitāti Latvijā," skaidroja Jansons. Pēc viņa teiktā, Valsts prezidentam ir gana daudz iespēju noteikt politisko dienaskārtību valstī, piemēram, sasaucot Saeimas vai valdības ārkārtas sēdes.
"Daudzos gadījumos mums ar likumdošanas aktiem viss ir diezgan labi, savukārt ar ieviešanu un likumu izpildi ir diezgan slikti. Tas nozīmē, ka atbildīga par to ir izpildvara - gan valdības, gan pašvaldības līmenī," teica Jansons.
Viņš minēja, ka, piemēram, Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā ierakstīts solījums mazināt sociālo nevienlīdzību.
"Ja tas netiek darīts, tad es sasauktu valdības ārkārtas sēdi. Jautātu, kādi plāni un kad būs gaidāmie rezultāti," teica ZZS prezidenta amata kandidāts.
Vaicāts, par kādiem galvenajiem jautājumiem vēlētos sasaukt valdības ārkārtas sēdi, Jansons teica, ka tas varētu būt, piemēram, par zemo garantētā minimālā ienākumu līmeni, "trūcīguma slieksni", izglītības un veselības aprūpes pieejamību.
KONTEKSTS:
Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti pagājušajā nedēļā vienojās Valsts prezidenta amatam virzīt pašreizējo tiesībsargu Jansonu. Līdz šim Valsts prezidenta amatam piesaukta tikai Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūra, kuru atbalsta koalīcijas vairākums. Atsevišķi partijas "KPV LV" deputāti Valsts prezidenta amatam virzīs frakcijas deputātu Didzi Šmitu.
Pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.
Šoreiz Valsts prezidentu vēlēs atklātā balsojumā.
