Šādu ēkas rekonstrukcijas veidu atbalstījusi arī Valsts kultūras pieminekļu inspekcija.
Turklāt 19.gadsimtā celtā ēka pirms apmēram 20 gadiem piedzīvojusi nekvalitatīvu pārbūvi, stāsta arhitekts Mārtiņš Jaunromāns no arhitektu biroja „Jaunromāns un Ābele”, kas izstrādājuši tagadējo rekonstrukcijas projektu
„Ēka vizuāli izskatās daudz labāk, nekā diemžēl parādīja konstruktīvā izpēte. Tika veikta padziļināta konstruktīvā izpēte ar daudziem atsegumiem, un diemžēl šajā deviņdesmito gadu rekonstrukcijā, kuras rezultātā ēka ir tāda, kāda tā šodien izskatās, oriģinālais konstruktīvais stāvoklis ir diezgan izpostīts,” stāstīja arhitekts.
“Deviņdesmitajos gados ir izzāģēti oriģinālie pārsegumi un jumta konstrukcijas. Un konstruktoriem tomēr primārais uzdevums ir atbildēt par to, lai tā māja nesabrūk. Tāpēc diemžēl mēs esam nonākuši pie kardinālākās restaurācijas metodes, kad ēka tiek izjaukta pa sastāvdaļām, tiek droši konstatētas visas bojātās vietas un tās tiek aizvietotas,” skaidroja Jaunromāns.
“Tas nav nekāds unikālais risinājums – mūsu birojs nupat veica Dzintaru koncertzāles rekonstrukciju, kas arī principā tika izjaukta pa sastāvdaļām, bojātās daļas tika mainītas un viss salikts atpakaļ. Un es neesmu dzirdējis, ka kādam būtu pretenzijas pret šo rezultātu,” sacīja arhitekts.
