Ekonomikas un izaugsmes jautājumu šodien skāra arī starptautiskajā konferencē “Piecpadsmit no simts”, kur atskatījās uz Latvijas 15 gadiem Eiropas Savienībā (ES). Konferencē, kas norisinājās Rīgas pilī, piedalījās arī valsts augstākās amatpersonas un izvērtēja Eiropas Savienības lielākos izaicinājumus – migrāciju, sabiedrības novecošanos, klimata pārmaiņas, arī lēno ekonomikas izaugsmi, kā arī vērtēja Latvijas iespējas un pienākumus Eiropas Savienībā.
"Eiropas Savienība nav paradīze, kur tu aizej un saņem par brīvu visu, ko vēlies. Bet tur tik tiešām ir jāmāk izmantot iespējas, ko Eiropas Savienība piedāvā. Tādēļ Latvijai ir jāveic dažādas reformas, mājasdarbi, lai tā varētu konkurēt Eiropas Savienības līmenī. Un varbūt viens no kliedzošākajiem faktiem ir tāds, ka nākamajā ES budžetā daudz lielāka nauda būs pieejama pētniekiem, bet, ja paskatās uz “Apvārsnis 2020” izmantojumu, tad Latvija ir priekšpēdējā vietā pirms Maltas. Un tas nenozīmē, ka Eiropas Savienība kaut ko Latvijai nebūtu piedāvājusi, bet tas nozīmē, ka mūs pētniecības sistēma nestrādā tā, lai mēs varētu paņemt šo iespēju, ko piedāvā ES finansējums," pauda Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa.
Eksperti arī uzsvēra, ka viena no daudzu Eiropas valstu un arī Latvijas lielākajām problēmām ir sabiedrības noslāņošanās un nabadzība, kas mudina cilvēkus atbalstīt populismu. Bet iedzīvotāju atbalsts Latvijas dalībai Eiropas Savienībā pašlaik ir lielākais valsts vēsturē. Saskaņā ar jaunākajiem SKDS datiem Latvijas dalību Eiropas Savienībā par labu atzīst 46% iedzīvotāju.
