Dienas ziņas

Siguldas bērnudārziem jauns ēdinātājs

Dienas ziņas

Skolēni iesaistās projektā par ebreju kultūras mantojumu

Modelē dzīves līmeni topošajā Jelgavas novadā

Izvērtē, kā novadu reforma ietekmēs dzīves līmeni topošajā Jelgavas novadā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas iedzīvotāji saņems labākus pakalpojumus. Tā tikšanās reizēs uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Lai rastu priekšstatu, sestdien, 2. novembrī, Jelgavas pilsētas un novada speciālisti modelēja dzīves līmeni topošajā Jelgavas novadā. 

Jelgavas pilsēta, Jelgavas novads un Ozolnieku novads, ko ministrija iecerējusi apvienot vienā lielā Jelgavas novadā, ir krasi atšķirīgi ne vien pēc iedzīvotāju skaita, bet arī pašreizējo pakalpojumu piedāvājuma. Starp Jelgavas pilsētu un Jelgavas novadu vislielākā atšķirība valda sociālajā jomā. Līdztekus valsts noteiktajiem pilsēta sniedz vēl 15, savukārt novads piedāvā septiņus dažādus pabalstus.

Panākt, lai pēc reformas pakalpojumu klāsts būtu vienāds, nevienam neko nesamazinot, esot praktiski neiespējami.

Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne skaidroja:

"Baidos, ka tad nepietiktu visa mūsu kopējā budžeta. Pirmkārt jau saskaitot saņēmēju skaitu un summas, kādas tiek tērētas katrā no mūsu pašvaldībām, un lai izlīdzinātu."

"Nebūtu ieguvēju, tāpēc ka tas nav finansiāli pavelkams pasākums. Šobrīd mēs taisām finanšu aprēķinus, mums pašiem tas ir ļoti interesanti, bet negribas pat nonākt līdz rezultātam, jo mēs saprotam, ka tas vienkārši nav iespējams,"  vērtēja Jelgavas novada pašvaldības Labklājības pārvaldes vadītāja Liene Upeniece.

Vēl sarežģītāka ir situācija ar skolēnu brīvpusdienām.

Ozolnieku novadā pašvaldība apmaksā 1.-12. klašu skolēnu ēdināšanu. Jelgavas pilsētā katrs iesniegums tiek izvērtēts individuāli, bet novadā pusdienas tiek apmaksātas pirmsskolas un pamatskolas audzēkņiem ar vecāku līdzmaksājumu. Neskaidrs ir arī jautājums par skolu tīklu, jo katra no topošā Jelgavas novada pašvaldībām atrodas citā no ministrijas definētajām četrām grupām par skolēnu skaitu.

Jelgavas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa sacīja:

"Es jautāju ministrijai, uz ko tad man skatīties, ja būs tā apvienošana. Tad mani nomierināja, ka nebūšot viens administratīvās teritorijas kritērijs. Tomēr tikšot ievērota tā tendence uz iepriekšējiem rādītājiem. Bet kur būs tā robeža?"

Savukārt Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza uzsvēra: "Nedaudz mulsina, ka ir pagājuši vienpadsmit gadi un mēs izglītībā atkal esam šajā situācijā un šajā punktā,

un es kā pārvaldes vadītāja tiešām nesaskatu tās iespējas, kas būs šai reformai, ko iegūs skolēns un ko iegūs skolotājs un tas speciālists, kas tajā nozarē strādā."

Tikšanās reizē situācija tika izanalizēta arī kultūras un komunālo pakalpojumu jomā. Iegūtie rezultāti tiks nosūtīti Saeimai, bet 7. novembrī jelgavnieki pievienosies piketētājiem galvaspilsētā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti