Siguldas novadā ietilpst Siguldas pilsēta, Mores un Allažu pagasti. Novadu stūrē 15 deputāti. Šajā sasaukumā sešas vietas ir Reģionu aliansei, savukārt atlikušās sadalījuši dažādi politiskie spēki. Šī gada vēlēšanās šāda situācija gan nevarēs būt, jo ir iesniegti vien četri kandidātu saraksti. Kopumā uz 15 deputātu vietām pretendē 48 cilvēki. Visgarākie saraksti ar 18 kandidātiem ir pašreizējā mēra Uģa Mitrēvica vadītājai „Reģionu aliansei”, kā arī Zaļajiem zemniekiem, kas startē kopā ar Nacionālo apvienību. „Vienotība” startē ar septiņiem, Reformu partija – pieciem kandidātiem.
Siguldas novada deputāts Jānis Kiršteins gan pasmaida par vārdiem, ka darbs pašvaldībā ir salda maize. „Ir pietiekoši daudz jaunu cilvēku, kas grib, var strādāt domē un domes labā. Es domāju, ka esmu izsmēlis sevi šajā jautājumu un nekādu īpašu labumu vairs nevarētu dot,” norāda Kiršteins.
Savukārt Mitrevics tikai nule ir ieskrējies savā darbā un grib palikt savā vietā. Tomēr pēc tam sākās krīze un Siguldas budžets bija apcirpts par miljonu. Mitrevics atzīst, ka toreiz pieņemti arī aplami lēmumi. „Sociālo pedagogu štata vietu samazināšana bija kļūda, jo mēs pēc pāris gadiem sapratām, ka parādās papildu darba lauks pašvaldības policijai. Tie bērni ir ielās, un šīs problēmas vairāk iet dziļumā, un tas nozīmē, ka viņas pēc tam jārisina citās institūcijās,” atzīst Mitrevics. Tomēr citādi pašvaldības vadība sev sit uz pleca, jo stratēģiskas kļūdas nav pieļautas un arī cilvēki ir apmierināti.
Arī ielās var sastapt tikai apmierinātus cilvēkus. „Tagad cels dārziņu, lai būtu visiem vietas. Un, kad piedzimst, tad diezgan lielu naudiņu pašvaldība izsniedz,” stāsta Jana. Bērna piedzimšanas pabalsts Siguldā ir 200 latu, ar nosacījumu, ja abi bērni ir deklarēti novadā. Citādi pabalsts ir uz pusi mazāks.
Sigulda arī aktīvi izmantojusi Eiropas naudu – kopumā īstenoti 35 projekti. To vidū pilsdrupu restaurācija un divi bērnudārzi.
Tūrisms ir Siguldas vadības absolūta biznesa prioritāte, novērojusi Siguldas uzņēmēju kluba vadības locekle Skaidrīte Jankovska. Lielajiem uzņēmumiem gatava piešķirt pat 25% nekustamā īpašuma atlaidi, savukārt pārējiem jācīnās saviem spēkiem. „Pats būtiskākais un galvenais būtu, ja arī Siguldas dome piedomātu pie nosacījumiem, ka vairāk visās celtniecībās, viņu objektos, kur tiek dalīti darbi, tiktu iesaistīti Siguldas uzņēmēji, jo mums ir gan celtnieki, gan pārdevēji, tirgotāji – mums ir ļoti daudz nozares arī Siguldā, kas darbojas un spēj šos pakalpojumus sniegt,” norāda Jankovska.
Liela rosība arī Siguldas pensionāru biedrības pagalmā. Pirms pusotra gada dome nodevusi viņu rīcībā Namiņu, kurā rīkot pasākumus, lekcijas un izstādes, neprasot naudu un īri par komunālajiem pakalpojumiem. „Viss jau atduras pret naudu. Tas jau ir galvenais. Bet mums pašvaldība atkal nāk pretim. Mēs esam izstrādājuši katru gadu pa vienam projektam, kur no Eiropas naudas daļu dabūjam, un pašvaldība pieliek savu daļu klāt,” saka pensionāru biedrības „Sigulda” vadītājs Alfons Jumiķis.
Viņš arī priecājas, ka Siguldas iedzīvotāja identifikācijas karte ļauj vietējā sabiedriskajā transportā braukt bez maksas. Identifikācijas karšu projektu ieviesa pirms diviem gadiem. Pie tās var tikt ikviens, kurš novadā deklarējies. Domei nāk nauda no nodokļiem, bet iedzīvotāji saņem 220 pakalpojumus ar atlaidēm. Vai arī šīm aktivitātēm pašreizējie domnieki būs nodrošinājuši sev iedzīvotāju uzticību rādīs? To varēs redzēt pašvaldību vēlēšanas jau pēc nepilna mēneša.
