Tiešraidē no Rīgas domes sēžu zāles piedalījās pašreizējais mērs Nils Ušakovs (“Saskaņas centrs”), Sarmīte Ēlerte (“Vienotība”), Baiba Broka (Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK) un Guntis Belēvičs (Zaļā partija), savukārt skatītāju rindās vētraini diskusijām līdzi sekoja arī 25 katra kandidāta uzaicināti atbalstītāji, starp kuriem bija gan premjers Valdis Dombrovskis, gan Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, gan Ēriks Stendzenieks, gan Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa u.c. amatpersonas.
Diskusijas tematiskie loki aptvēra trīs būtiskus jautājumus: kā cīnīties ar korupciju Rīgas domē, kā saliedēt Rīgas sabiedrību un kā panākt, lai ziemā beidzas šausmu stāsti par augstajiem apkures rēķiniem?
Raksturojot esošo situāciju korupcijas novēršanā Rīgas domē, Nils Ušakovs norādīja, ka viņš, protams, nelepojas ar astoņiem konstatētajiem korupcijas gadījumiem četru gadu laikā, taču sistēma korupcijas samazināšanai ir izveidota un jāturpina strādāt.
Ja ir politiskā griba, tad korupciju var novērst, bet esošā situācija liecina par sistēmiski sliktu pārvaldību,” savukārt atzīmēja Sarmīte Ēlerte.
Guntis Belēvičs piekrita Ēlertes teiktajam, papildinot, ka slikta pārvaldība ir laba augsne korupcijai, savukārt Baiba Broka piedāvāja jaunas komisijas izveidi kā līdzekli efektīvākai cīņai ar korupciju, uz ko iebilda Ušakovs, norādot, ka komiteja jau pastāv un tajā strādā kompetenti cilvēki.
Ja iepriekš varētu šķist, ka visasākās diskusijas sagaidāmas jautājumā par sabiedrības saliedēšanas veidiem galvaspilsētā, tad diskusijā krāšņi izpaudās, pirmkārt, protams, nacionāli orientēto partiju pārstāvju retorika par nacionālu valsti un demokrātisku sabiedrību, kuras saliedēšana notiek uz latviskām vērtībām un latviešu valodu.
Apspriešanu vainagoja Nila Ušakova atbilde uz kārtējo atgādinājumu par valodas referenduma ierosināšanu.
Referenduma rezultāti skaidri noteica, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, un punkts,” asi izteicās Ušakovs, izpelnoties „Vienotības” atzinību. Taču paveiktie darbi, ko Ušakovs piesauca, Ēlertes skatījumā ir „elementārie darbi, kas jāveic normāli strādājošai pašvaldībai”.
Lai gan Ēlertes izteikumu var saprast arī kā atzinību Rīgas domes pašreizējiem saimniekiem, atbildot uz to, Ušakovs paironizēja, ka visi zinot – labos darbus šai valstī paveikusi tikai „Vienotība”, un nosauca piemērus – Krājbankas krahu, "Liepājas metalurga" nedienas utt.
Arī Baiba Broka nelaida garām izdevību „ieknābt” „Saskaņas centram”, paziņojot, ka 9.maijs nav mūsu valsts svētki.
Savstarpējās „laipnības” turpinājās, apspriežot arī trešo būtisko jautājumu – apkures rēķinus, kas, pilnīgi pašsaprotami, tūlīt par galveno diskusijas objektu izvirzīja ēku siltināšanu. Oponenti Ušakovam pārmeta gan kūtro ēku siltināšanas jautājuma risināšanu, gan ES struktūrfondu līdzekļu „palaišanu gar degunu”, savukārt Rīgas mērs norādīja uz pragmatiskiem aprēķiniem, ka ēku nosiltināšana iespējama 15 gadu laikā, ņemot vērā Rīgas iedzīvotāju slikto aktivitāti. Ušakovs uzsvēra nepieciešamību pārliecināt cilvēkus par siltināšanu.
Atšķirībā no iepriekšējiem raidījumiem, šoreiz diskusijas rīkotāji bija izdomājuši vairākus spēles elementus. Vienā no tiem Rīgas mēra krēsla tīkotājiem, izvēloties divus partnerus no publikas, bija jāpamato Daugavas šķērsojuma - Ziemeļu koridora nepieciešamība, bet otrajā uzdevumā - pārī ar savu politisko oponentu jāsastāda Rīgas svētku jeb festivāla programma.
Interesanti, ka tieši ar kultūru saistīts uzdevums ir spējīgs ieviest sapratni starp politiski nesamierināmiem pašvaldību vēlēšanu kandidātiem. Ušakovs un Ēlerte sastādīja tādu programmu, kurā netrūka ne augstās mākslas, kuru balstītu izcilākie latviešu operas un teātra mākslinieki, ne pasaules mēroga zvaigžņu, kuru uzstāšanās ir milzīgs notikums jebkurā valstī un piesaista lielu tūristu interesi. Zīmīgi, ka starp Ušakova – Ēlertes nosauktajiem māksliniekiem neatradās vieta nevienam krievu tautības pārstāvim. Arī Baiba Broka un Guntis Belēvičs sastādīja dažādām mērķauditorijām domātu svētku programmu, nosaucot tikai latviešu māksliniekus.
Līdz ar otro „Izvēlies nākotni!” raidījumu Rīgā, diskusiju cikls ir noslēdzies. Priekšvēlēšanu diskusijas notikušas 13. maijā Rīgā, 15.maijā Daugavpilī, 20.maijā Liepājā, 22.maijā Jelgavā, 29.maijā Jūrmalā un 31.maijā atkal Rīgā.
Pašvaldību priekšvēlēšanu diskusijas “Izvēlies nākotni!” vadīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” vadītāja, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzēja Inga Spriņģe un LTV žurnālists, debašu raidījuma „Sastrēgumstunda” vadītājs Gundars Rēders.
