Jaunā Latvijas Televīzijas diskusiju raidījuma pirmajā daļā reģionālās reformas rezultātus un novadu turpmāko attīstību apsprieda lauksaimnieks, ekonomikas zinātņu doktors Jūlijs Beļavnieks, Saeimas deputāts, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis, akcijas «Vecpiebalgas ceļam būt» iniciators Mārcis Ločmelis, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētnieks Andris Miglavs, investīciju baņķieris, sabiedrības "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis un konservatīvo ideju institūta „Populares Latvija” vadītājs Edgars Zalāns.
Mārcis Ločmelis: Pašvaldības ir pakļautas hierarhijai, un mēs redzam, ka pilsoniskā iniciatīva var nostrādāt labāk.
Ģirts Rungainis: Latvijas problēma demogrāfija un urbanizācija.
Mārcis Ločmelis: Latvija nav nodibināta dažu uzņēmīgu personu dēļ. Latvija ir nodibināta, lai varētu pastāvēt un kādreiz uzplaukt. (piesauc Imanta Ziedoņa domu par to, ka Latvija ir tās lauki).
Ģirts Rungainis:
Tad jau jāpasludina Latvija par etnogrāfisko muzeju un jāraksta vēstule uz Briseli par to. (..) Un aku vindas čīkstēs... Visa civilizācija rodas pilsētās. Arī spīļarkls laukos nokļuva no pilsētas.
Edgars Zalāns: Cilvēki nebrauc prom reformas dēļ. Iemesli ir citi. (..) Kā pašvaldības būtu pārdzīvojušas krīzi? Ko tās varētu izdarīt bez reformas? Mēs dzīvojam pārejas periodā. Ir pagājuši četri gadi kopš reformas, tagad varam izvērtēt, vai būs otrā līmeņa pašvaldību reforma?
Andris Miglavs: Mēs gribam barot cilvēkus ar mītiem. Viens no tiem, ka lauki ir lauksaimniecība un tā pabaros laukus. Šobrīd ir 80 000 lauksaimnieku. Pēc pieciem gadiem būs mazāk, vēl pēc desmit 40 000. (..) Ko dara pārējie? (..) Ja grib pārcelties uz laukiem, tad jābūt aktīvam dabas resursu izmantotājam, jāstrādā attālināts darbs vai jāstrādā pilsētā, kas atrodas netālu.
Edgars Zalāns: Mēs redzam, ka katru gadu ražotnēs investēti 3-5 miljoni latu, bet nepieciešamas infrastruktūra, kā pie šīm ražotnēm nokļūt.
Einārs Cilinskis: Nebūs tā, ka domā Rungainis un nebūs idilliski. Pagasti neizbēgami koncentrēsies lielākos novados. (..) Valsts nevar atļauties otrā līmeņa pašvaldību reformu.
Andris Miglavs: Pašvaldība šobrīd nav ekonomiska struktūra.
Ģirts Rungainis: Ir idiotiski nodarboties ar nesaimnieciskumu valsts līmenī. Tikai pilsēta var radīt vērtību, kas uztur laukus. Iemesls tam, kas notiek tagad ir politisks – vēlme saglabāt nabadzīgu elektorātu.
Jūlijs Beļavnieks:
Šobrīd pašvaldībās nav skaidrības par nodarbinātību, par to, cik cilvēku aizbraukuši, cik saņem algas aploksnēs.
Raidījuma otrajā daļā pie diskusiju galda par novadu vietējo oligarhu lomu, lobēšanu un pašvaldību vēlēšanu kandidātu reputāciju sprieda Ārvalstu investoru padomes Latvijā direktore Linda Austere, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, politoloģe Ilga Kreituse, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis, SIA „Strabag” direktors Māris Paiders un mediju eksperte, Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Anda Rožukalne.
Ilga Kreituse: Ilglaicīgu pašvaldību vadītāju plus ir profesionalitāte. Profesionālas darba iemaņas un izglītība. (..) Kā var būt deputāts un veiksmīgs biznesmenis, kurš pelna miljonus, spriežot pēc „Lursoft” datiem?! Rodas aizdomas, ka ir negodīgi izmantoti administratīvie resursi. Vienlaicīgi nevar profesionāli darīt divus darbus.
Māris Paiders:
Stipriem maz ko var padarīt. Ar stipriem grūti sacensties. Viņi tiešām dara savu darbu, un nav standartpozīciju nolikuma. Mums nav iespēju būvēt konkurējošu ceļu, piemēram.
Einārs Cilinskis:
Princips „viņi zog, bet dalās” ilgtermiņā atstāj ļoti negatīvu ietekmi.
Ilga Kreituse:
Tas ir nebeidzams ķīselis.
Māris Kučinskis: Vienīgā nepārskatāmā vieta ir Rīga. Citās pašvaldībās vērojams četru gadu nepārtraukta priekšvēlēšanu kampaņa, kurā saprotam, ko cilvēki ir izdarījuši. Kā citādi to uzzināt? Labākais mērs ir tas, kurš regulāri tiekas ar uzņēmējiem. (..) Lobēšana tajā ziņā, ka izvēlas vietējos uzņēmējus, liecina par ilgtermiņa domāšanu.
Linda Austere: Pozitīvais protekcionisms netiek definēts. Cilvēkiem no malas arī vajadzētu saprast tos principus, kas valda.
Einārs Cilinskis: Protekcionisms ceļu būvē ir bijis pārāk liels.
Linda Austere: nav pateikts, kādai jābūt sistēmai.
Atgriežoties pie jautājuma par pašvaldību vēlēšanām, Anda Rožukalne norādīja, ka Rīgā galvenokārt notiek cīņa starp latviskajām partijām, bet Ušakovs dodas savā nospraustajā virzienā. Ušakovam un Amerikam ir ilgstoša komunikācija ar sabiedrību, tāpēc tas var viņiem palīdzēt vēlēšanās.
Tāpat zīmīgi, ka diskusijā tika izcelti priekšvēlēšanu saukļi. Daļa diskusijas dalībnieku pauda viedokli, ka sabiedrība ir mainījusies, ienākusi jauna vēlētāju paaudze, uz kuru nedarbojas uz vēsturisko pieredzi balstīti aicinājumi, taču partijām palikusi uz „vidējo pensionāru” orientētas kampaņas.
Anda Rožukalne:
Pašvaldību vēlēšanās nozīmīga būs personiskā pieredze. Cilvēki skatīsies pēc tā, ko redz.
Turpmākās sešas priekšvēlēšanu diskusijas ar potenciālajiem mēra amatu kandidātiem aptvers visus vēlēšanu apgabalus - Zemgali, Kurzemi, Vidzemi, Latgali un Rīgu. Katrā apgabalā par diskusijas vietu izraudzīta pilsēta ar lielāko iedzīvotāju skaitu. Priekšvēlēšanu debates „Izvēlies nākotni!” notiks 15.maijā Daugavpilī, 20.maijā Liepājā, 22.maijā Jelgavā un 29.maijā Jūrmalā. Galvaspilsētai Rīgai ir atvēlētas divas diskusijas – 13.maijā un 31.maijā.
Visas priekšvēlēšanu diskusijas „Izvēlies nākotni!” vienlaikus ar tiešraidi LTV 1.kanālā pārraidīs arī LTV 7.kanāls, sinhroni tulkojot krievu valodā un pārraidot diskusiju ar surdotulkojumu. Tās būs skatāmas arī LTV interneta portālā www.ltv.lv.
