Kā dabūt atpakaļ tūristus?
Šogad Jūrmala zaudēja Palangai labākā kūrorta statusu Krievijas iedzīvotāju vidū, bet iepriekš pilsēta šo titulu bija noturējusi deviņus gadus, tāpēc jautājums par tūristu piesaisti bija pirmais no svarīgākajiem.
Arnis Ābelītis ("Tev, Jūrmalai") un Māris Dzenītis ("Reģionu alianse") norādīja, ka kūrorta statusa piešķiršana pilsētai atrisinās daudzas problēmas un dos stabilitātes sajūtu.
Par īpašām nekustamā īpašuma atlaidēm un ievērojamām atlaidēm kūrorta statusu ieguvušajām iestādēm, kā arī pasākumu nodrošināšanu pilsētā nesezonā runāja Larisa Loskutova ("Saskaņas Centrs") un Gatis Truksnis (Zaļo un zemnieku savienība).
Savukārt Tamāra Saule ("Sabiedriskā Komiteja) ierosināja sākt ar šikām lietām, piemēram, pludmales sakopšanu, tualešu jautājuma atrisināšanu un svētku rīkošanu, bet Mareks Raups (Kristīgi demokrātiskā savienība) izcēlās ar to, ka, atbildot uz šo jautājumu, aicināja sākt godīgi strādāt. Tostarp Vadims Maļinovskis ("Tautas kontrole") uzsvēra nepieciešamību atjaunot zaudēto, iekārtojot pilsētā esošo personālu par darbiniekiem pilsētas iestādēs, jo, pēc politiķa domām, bijušās spozmes atjaunošana var palīdzēt tūrismu.
Cik maksās iebraukšana Jūrmalā?
Diezgan liela dažādība bija vērojama jautājumā par to, cik vajadzētu maksāt par iebraukšanu Jūrmalā pēc eiro ieviešanas. Pēc likuma tie būtu 1,42 eiro. Summu 1,4 eiro kā piemērotāko nosauca Raimonds Munkevics ("Jūrmala-mūsu mājas).
Par bezmaksas iebraukšanu, tajā pašā laikā izveidojot maksas autostāvvietas pilsētā, iestājās Artūrs Dzenis (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija), Tamāra Saule ("Sabiedriskā Komiteja") un Māris Dzenītis ("Reģionu alianse").
Vienu eiro kā iebraukšanas summu nosauca Silvija Vīksniņa (Reformu partija), Uģis Buļbiks ("Sadarbība"), Arnis Ābelītis ("Tev, Jūrmalai"), Mareks Raups (Kristīgi demokrātiskā savienība) un Juris Griķis (Nacionālā apvienība "VL-TB/LNNK"), kurš šādu summu gribētu iekasēt par iebraukšanu Jūrmalā no maija līdz oktobrim.
2 eiro šķita piemērotākā summa Larisai Loskutovai ("Saskaņas Centrs"), Jurim Visockim ("Vienotība"), Ilmāram Ančānam ("Mūsu zeme"), Gatim Truksnim (Zaļo un zemnieku savienība) un Vadimam Maļinovskim ("Tautas kontrole"), kurš turklāt vēl šo summu ierosināja papildināt ar maksas stāvvietām un video novērošanu. Starp 1 un 2 eiro svārstījās Āris Bočs („Uz priekšu, Latvija!”).
Sapņi un īstenība
Kopš Padomju Savienības sabrukuma, kad daudzi ar vērienu celtie objekti sāka ieaugt zālē un tika izdemolēti, par Jūrmalas kā kūrortvietas renesansi runā teju katrās vēlēšanās: tūlīt mēs rīkosimies, teritorijas sakopsim, investorus piesaistīsim, un viss jums būs, dārgie jūrmalnieki un pilsētas viesi. Un kas tik nav solīts - SPA centri, greznas viesnīcas un pat slēpošanas trases.
“Mēs varam ražot sniegu kaut tuksnesī, Latvijā ar tās temperatūru tas ir tik viegli. Pirmās būs dažādas trases, būs rampa snovbordistiem un ikvienam,” vīziju 2006.gadā zīmēja “Unlimited Snow” vadītājs Kēss Albress.
Šis, piemēram, ir sapņots 2006.gadā, taču, vai kas no tā ir uzcelts? Protams, ka nē. Divdesmit gadu laikā Jūrmalas kā kūrorta bilance ir katastrofāla. No pilsētas 25 lielākajiem uzņēmumiem tikai četri ir saistīti ar kurortoloģiju.
Teju vienīgais lepnums ir Jaunķemeru sanatorija, kas tiešām dzīvo un attīstās, bet pateicoties nevis kādam naudasmaisam, bet ķirurga Mihaila Malkiela uzņēmībai, kurš saprot, ko viņš dod.
“Veselību cilvēkiem – viens, naudu – divi, jo kūrorti ar pastieptu roku nekad nav stāvējuši, un darbu cilvēkiem – trīs,” uzskaita sanatorijas “Jaunķemeri” dibinātājs un vadītājs Mihails Malkiels.
Lai sapņus īstenotu, investori jau it kā tālu nav jāmeklē. Jūrmala lepojas, ka uz festivālu “Jaunais vilnis” te sabrauc tādi ļaudis, kuru turība pārsniedz visu Latvijas budžetu. Nauda tātad te grozās. Taču, diemžēl, daudzi uzņēmēji Jūrmalu uzlūko kā vienas nakts meiteni. Labāk ērti un ātri nopelnīt ar dzīvokļiem, tiekot pie apbūves gabaliem, nekā ieguldīto gaidīt atpakaļ gadiem.
Viltīgā “apbūve”
Jūrmala ir īpaša ne tikai ar liedagu, kāpām un priedēm, bet arī ar to, ka šeit vien dažu apzīmējumu maiņa teritorijas plānojumā nozīmē miljonus. Tieši ar šo unikalitāti var izskaidrot gan lielo politisko interesi par Jūrmalu, gan biežo mēru maiņu, gan arī nemitīgas saķeršanās ar dabas aizstāvjiem. Pēdējā plāna izstrādē Jūrmalā tika fiksētas aptuveni 40 konflikta zonas.
Glābšanas stacija Dubultos pašā jūras krastā, aiz tās vecs priežu mežs.
Pašvaldība bija gatava ar desmitstāvu ēkām te ļaut apbūvēt pat piecu futbollaukumu lielu teritoriju. Pēc Vides un reģionālās attīstības ministrijas iejaukšanās vieta saglabāta kā dabas pamatne.
“Mēs jautājām, kāpēc to vajag, mums atbildēja, - ja uzrodas kāds investors, sakot, ka mēs jau skatīsimies, lai nekas tur nenotiek. Mēs esam pieredzējuši, ka šādai argumentācijai nav nekāda svara,” uzskata vēsturnieks, jūrmalnieks Rihards Pētersons,
Viena no shēmām, kā dabūt savu, ir sākumā apsolīt ko noderīgu plašai sabiedrībai, bet tad tikt pie atļaujas būvēt dzīvokļus. Lūk, piemērs, Dzintaros, kurā gan bizness apsīka krīzes laikā.
Līdzīgi “izmanevrējis” arī miljonārs no Krievijas Aleksandrs Osokins. Apsolījis viesu namu un lēti ticis pie zemes nomas Asaros, pēc būvatļaujas saņemšanas jau sākti tirgot dzīvokļi.
Un vēl kāds piemērs. Bijušās sanatorijas “Baltija” grausts stāv nesakopts, bet līdzās uz dabas rēķina dome ļāvusi jau izvērsties nākamajiem būvētājiem.
Kas jādara, lai apbūve būtu caurspīdīga?
Šajā jautājumā liela daļa raidījuma dalībnieku aizstāvēja uzskaus, ka strikti jāpieturas pie izvirzītajiem būvju noteikumiem un detalplānojuma prasībām, nesaskatot problēmu pašā saknē - gadiem ilgušajā būvnieku un atsevišķu uzņēmēju lobēšanā. Tāpat tika izvirzīts aicinājums sabiedrībai aktivizitēties sabiedriskajās apspriešanās.
Zīmīgi uz šiem aicinājumiem atbildēja Silvija Vīksniņa (Reformu partija), kuras regulārā piedalīšanās apspriešanās ir radījusi priekšstatu, ka sabiedrības viedoklis nekad Jūrmalas domes lēmumos netiek ņemts vērā. Vīksniņa apgalvoja, ka Reformu partijai ir konkrēts plāns korupcijas izskaušanai domē. Tāds šķietami ir arī "Sadarbībai", kuras pārstāvis Uģis Buļbiks piedāvāja izmēst veco politisko eliti no domes, vietā liekot jaunus politiskos spēkus, jo jauna slota tīri slauka.
Ar piedāvājumu pārcelt būvvaldi uz Jūrmalas domi izcēlās Artūrs Dzenis (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija), taču piebilda, ka viņš apbūves jautājumos konsultēšoties ar Jūrmalas aizsardzības biedrību.
Jūrmala skaitļos
Jūrmalā dzīvo vairāk nekā 57 tūkstoši iedzīvotāju, to skaits atšķirībā no citām Latvijas pilsētām pēdējos gados pat mazliet palielinājies (2009. -56 069; 2013. – 57 479).
Bezdarba līmenis Jūrmalā šobrīd - 9,5 procenti no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, tas ir nedaudz labāks rādītājs nekā vidējais valstī ( vidēji valstī – 10,4 procenti), bet vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas - 404 lati, vidēji valstī – 500 lati.
Lielākie investīciju objekti: Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārta, ko plānots pabeigt šovasar (14,5 miljoni latu); uzsākta Dzintaru koncertzāles Mazās zāles rekonstrukcija un restaurācija - paredzētas kopējās izmaksas – 8,47 miljoni latu; jauna bērnudārza būvniecība 120 bērniem Ķemeros – 2,1 miljons latu.
Īss ieskats Jūrmalas politiskajās nedienās
No 15 deputātiem maksimālais vietu skaits, ko jelkad spējis Jūrmalā iegūt kāds politiskais spēks, ir trīs jeb tikai 20% no varas. 2001.gadā tas izdevās sociāldemokrātiem, vēlāk "Jaunajam laikam", bet iepriekšējās vēlēšanās – "Saskaņas centram" un vietējai partijai “Jūrmala - mūsu mājas” ar Raimondu Munkevicu priekšgalā.
Līdz ar to Jūrmalas vara allaž bijusi sastutēta kā tāds kāršu namiņš, un pie niknākiem vējiem tas sabrucis. Pēdējos četros gados te bijuši veseli četri mēri, taču par vienu no galvenajiem spēlētājiem šeit var uzskatīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Savulaik tā nagos kritis eksmērs Juris Hlevickis, kurš notiesāts un jau atbrīvots, šobrīd vēlēšanās nekandidē. Toties Munkevics gan – lai arī viņš aizturēts aizdomās kukuļošanu, lieta vēl nav iztiesāta, un ceļš uz varu ir brīvs. Šobrīd uz pēdām KNAB min arī zaļzemnieku Jūrmalas līderim Gatim Truksnim.
Pie ilgdzīvotājiem deputātu krēslā Jūrmalā ir pieskaitāmi divi – Ilmārs Ančāns no partijas „Mūsu zeme” un tēvzemietis Aigars Tampe, kurš gan nacionāļu sarakstā šoreiz tikai ar trešo numuru.
Ar savu partiju “Uz priekšu, Latvija” kandidātos atgriezies uzņēmējs Aleksandrs Bašarins, savukārt, sanīdies ar Munkevicu, savu ceļu – startēt Reģionu Alianses sarakstā izvēlējies Māris Dzenītis.
Kopumā šajā vēlēšanās ir 16 saraksti. Rekords bija 2005.gadā, kad uz varu pretendēji pat 21 politiskais spēks.
29. maija diskusijā piedalījās Raimonds Munkevics ("Jūrmala-mūsu mājas"), Māris Dzenītis ("Reģionu alianse"), Artūrs Dzenis (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija), Silvija Vīksniņa (Reformu partija), Tamāra Saule ("Sabiedriskā Komiteja"), Gatis Truksnis (Zaļo un Zemnieku savienība), Uģis Buļbiks ("Sadarbība"), Vadims Maļinovskis ("Tautas kontrole"), Arnis Ābelītis ("Tev, Jūrmalai"), Āris Bočs („Uz priekšu, Latvija!”), Mareks Raups (Kristīgi demokrātiskā savienība), Juris Griķis (Nacionālā apvienība "VL-TB/LNNK"), Juris Visockis ("Vienotība"), Ilmārs Ančāns ("Mūsu zeme") un Larisa Loskutova ("Saskaņas centrs"). Partija "Alternative" diskusijā piedalīties atteicās.
Sešas diskusijas „Izvēlies nākotni!” ar skatītāju piedalīšanos aptver visus vēlēšanu apgabalus - Zemgali, Kurzemi, Vidzemi, Latgali un Rīgu. Katrā vēlēšanu apgabalā par diskusijas vietu ir izraudzīta pilsēta ar lielāko iedzīvotāju skaitu. Priekšvēlēšanu diskusijas notikušas 13. maijā Rīgā, 15.maijā Daugavpilī, 20.maijā Liepājā, 22.maijā Jelgavā, 29.maijā Jūrmalā. Galvaspilsētai Rīgai atvēlēta diskusija arī 31.maijā, kad debatēs pēc jaunākajiem socioloģisko aptauju datiem noskaidrotie četru populārāko partiju līderi – mēra amata kandidāti.
Pašvaldību priekšvēlēšanu diskusijas “Izvēlies nākotni!” vada Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” vadītāja, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzēja Inga Spriņģe un LTV žurnālists, debašu raidījuma „Sastrēgumstunda” vadītājs Gundars Rēders.
Visas priekšvēlēšanu diskusijas „Izvēlies nākotni!” vienlaikus ar tiešraidi LTV 1.kanālā pārraidīs arī LTV 7.kanāls, sinhroni tulkojot krievu valodā un pārraidot diskusiju ar surdotulkojumu. Tās būs skatāmas arī LTV interneta portālā www.ltv.lv.
