Raidījuma „Izvēlies nākotni!” tiešraidē no Daugavpils Vienības nama piedalījās Aleksejs Nikolajevs ("Saskaņas centrs"), Sarmīte Ķikuste ("Vienotība"), Ināra Ostrovska (Zaļo un Zemnieku savienība), Artemijs Golubevs ("Daugavpils atdzimšana"), Rita Strode (Attīstības partija), Pēteris Dzalbe (Sociālā taisnīguma partija „Tautas kontrole”), Jānis Lāčplēsis (Latgales partija), Valentīns Gradkovskis ("Daugavpils – mana pilsēta"), Vladimirs Nadeždins ("Par dzimto valodu") un Žanna Kulakova (Mūsu partija, Reformu partija).
Pirmais lielais raidījuma diskusiju jautājumu loks skāra Daugavpils ekonomisko uzrāvienu. Ja vispārīgos jautājumos par darāmo ekonomiskās izaugsmes labā vairumam diskusijas dalībnieku bija līdzīgi viedokļi, konkrēti jautājumi uzrādīja viedokļu atšķirību. Viens no tādiem - Daugavpils HES būvniecība.
„Saskaņas centra” pārstāvis Aleksejs Nikolajevs norādīja, ka HES sniegs papildus energoresursus pilsētai un tie vairs nebūs jāiegādājas no Lietuvas. Pilsētas energoapgādes neatkarību izcēla arī „Daugavpils atdzimšanas” saraksta pārstāvis Artemijs Golubevs. Ekoloģiskos aspektus uzsvēra pašreizējā domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova (Mūsu partija, Reformu partija), skaidrojot, ka HES būvniecības priekšdarbi jau notiek un ir izpētīts, ka horizontālā turbīna neradīs negatīvas ekoloģiskās sekas, piemēram, Daugavas loku iztaisnošanos. Arī Latgales partijas pārstāvis Jānis Lāčplēsis uzsvēra savu atbalstu HES būvniecībai, savukārt Sociālā taisnīguma partiju „Tautas kontrole” pārstāvošais Pēteris Dzalbe papildināja ekoloģiskos argumentus ar apgalvojumu, ka HES atrisinās palu jautājumu lejpus Daugavpils. Vienīgais, kurš HES jautājumā pauda drīzāk negatīvu nostāju, bija Valentīns Gradkovskis no saraksta „Daugavpils – mana pilsēta”. Pašvaldību vēlēšanu kandidāts argumentēja savu uzskatu ar to, ka HES saražoto enerģiju nebūs kur likt.
Arī runājot par to, kas būtu nepieciešams Daugavpils ekonomiskajai attīstībai, lielākā daļa diskusijas dalībnieku bija vienisprātis par nepieciešamību attīstīt infrastruktūru un piesaistīt investīcijas. Domas atšķīrās arī jautājumā par lidostas nepieciešamību pilsētā.
Attīstības partijas pārstāve Rita Strode norādīja, ka pilsētas dome var palīdzēt ar infrastruktūras attīstību un nodokļu politiku un lidosta ir viens no projektiem, kas varētu sakustināt situāciju. Infrastruktūru uzlabošanu kā priekšnoteikumu veiksmīgai investīciju piesaistei piesauca arī „Tautas kontroles” pārstāvis Pēteris Dzalbe un „Vienotības” pārstāve Sarmīte Ķikuste. Saraksta „Daugavpils – mana pilsēta” kandidāts Valentīns Gradkovskis izcēla jau esošo infrastruktūru un līdzšinējo pozitīvo pieredzi uzņēmējdarbībā.
Lielu nozīmi debatēs pašvaldību vēlēšanu kandidāti atvēlēja ārvalstu, to skaitā Krievijas, Baltkrievijas, Polijas un Igaunijas investīcijām. Vienīgi Vladimirs Nadeždins ("Par dzimto valodu") norādīja, ka nav korekti runāt tikai par ārvalstu investīcijām, jo arī pašmāju investori iegulda milzīgus līdzekļus.
Lai arī Daugavpils ir Latvijas otra lielākā pilsēta, turības ziņā tā lielo pilsētu saimē diemžēl ir pēdējā vietā, pat aiz Rēzeknes un Jēkabpils. Par spīti salīdzinoši labiem nodarbinātības rādītājiem, iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem ir tikai 220 Ls gadā. Rīgā ir divarpus reizes vairāk, bet, Valmierā – pusotras.
Daugavpils ir arī pēdējā vietā pēc ekonomiskās aktivitātes, un te ir mazākais aktīvo individuālo uzņēmēju īpatsvars. Pilsētas saņem naudu pat no pašvaldību izlīdzināšanas fonda - vairāk nekā vienu miljonu latu gadā, ko, var teikt, viņiem “samet” Valmiera un Jelgava.
Tomēr pašreizējā domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova uzskata, ka pilsētas ekonomiskie rādītāji ir labāki nekā treknajos gados; bezdarba līmenis samazinājies pilsētā, neraugoties uz kopējo bezdarba pieaugumu reģionā.
Pēdējos gados šis tas ir sakustējies. Pilsēta, piemēram, var lepoties ar franču investīcijām uzņēmumā „Axon Cable”, kas ražo dažādus kabeļus un kur pabijis pat premjers. Muskuļus audzē arī Vācijas uzņēmums „Ziegler” mašīnbūve, kur eksportam ražo, piemēram, auto novietošanas sensorus un drošības spilvenus kabeļus.
Pilsēta rīkojusi forumus investoriem, vairāki politiskie spēki izteikušies, ka grib panākt Daugavpilī arī speciālās ekonomiskās zonas izveidi.
Zīmīgs ir vēl kāds fakts – daugavpiliešu mīlestību pret Krieviju diemžēl nevar uzskatīt par abpusēju. Pilsētas desmit lielākajos eksportējošos uzņēmumos nav neviena Krievijas investora.
Daugavpilī galvenā sāncensība pēdējās trijās pašvaldību vēlēšanās risinājusies starp divām politiskajām figūrām – Rihardu Eigimu un Ritu Strodi, kuru starpā šobrīd, var teikt, ir neizšķirts.
2001.gadā Daugavpilī uzvarēja Eigima dibinātā partija „Latgales gaisma”, 2005. – Strodes pārstāvētais "Latvijas ceļš", bet 2009.gadā – kad "Latvijas ceļš" bija apvienojies ar LPP, bet Eigims pieslējies sociāldemokrātiem, abu partijas ieguva vienādu mandātu skaitu.
Tiesa, pat zaudējot, mēra krēslā Rita Strode turējusies divas reizes ilgāk nekā Eigims – viņa Daugavpili vadīja no 2003. līdz pat 2009.gadam.
Eigims šobrīd no cīņas ir izstājies. Viņš pieslējies Latvijas Zaļajai partijai un kļuvis par Saeimas deputātu. Līdzīgu karjeru bija noskatījusies arī Strode, un 10.Saeimā pat tika ievēlēta, taču pēc Saeimas atlaišanas kopā ar Andri Šķēli un Ainaru Šleseru otrreiz šajā namā netika.
Tagad Strode ir atgriezusies Daugavpilī ar savu partiju, un zīmīgi, ka viņas kādreizējie cīņas biedri pret Eigimu nu ir kļuvuši par viņas konkurentiem – savu partiju izveidojis Jānis Lāčplēsis, savukārt pašreizējā domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova kandidē no Reformu partijas.
Daugavpils domē pēdējos sasaukumos nekad nav iekļuvušas lielās varas partijas, kā, piemēram, "Jaunais laiks" vai Tautas partija. "Vienotība" šoreiz šo lāstu grib lauzt ar Sarmīti Ķikusti.
Fiasko allaž cietuši arī labējie nacionālie spēki. Nacionālā apvienība šoreiz ir padevusies un savu sarakstu Daugavpilī pat nav izlikusi vispār.
Pašvaldību priekšvēlēšanu diskusiju “Izvēlies nākotni!” vada Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” vadītāja, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzēja Inga Spriņģe un LTV žurnālists, debašu raidījuma „Sastrēgumstunda” vadītājs Gundars Rēders.
Visas priekšvēlēšanu diskusijas „Izvēlies nākotni!” vienlaikus ar tiešraidi LTV 1.kanālā pārraida arī LTV 7.kanāls, sinhroni tulkojot krievu valodā un pārraidot diskusiju ar surdotulkojumu. Tās skatāmas arī LTV interneta portālā www.ltv.lv.
