Panorāma

«Vienotībai» mēneša laikā jāatrod jauns līderis

Panorāma

2 bronzas un 1 sudrabs fiziķiem

Izvēlēti «oligarhu lietas» parlamentārās komisijas dalībnieki

Izvēlēti «oligarhu lietas» parlamentārās komisijas dalībnieki; par vadītāju vienprātības nav

Otrdien, 25.jūlijā, kļuvis zināms tā dēvētajai “oligarhu lietai” veltītās parlamentāras izmeklēšanas komisijas sastāvs.

No “Vienotības” frakcijas tajā būs Andrejs Judins, kurš jau sākotnēji bija arī viens no šādas komisijas iniciatoriem.

No Nacionālās apvienības komisijā strādās Ritvars Jansons, no Zaļo un Zemnieku savienības izvirzīts Ainārs Mežulis, savukārt no “Saskaņas” frakcijas – deputāts Igors Pimenovs. No Latvijas Reģionu apvienības komisijā strādās Mārtiņš Šics, bet frakcija “No sirds Latvijai” darbam šajā komisijā izvirzījusi Ingunu Sudrabu.

Komisijas dalībniekiem daudz neatšķiras domas, kas tieši paveicams, tomēr nav vienprātības, kas šo darbu varētu vadīt.   

To, ka “Rīdzenes sarunās” dzirdētais kontekstā ar tā dēvētās oligarhu lietas izmeklēšanas izbeigšanu tomēr jāizvērtē vēlreiz un šoreiz parlamentārās izmeklēšanas formātā, Seimā nolēma pagājušajā nedēļā.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kuras oficiālais nosaukums ir “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā 16870000911”, iniciators ir Andrejs Judins. Viņš minēts arī kā iespējamais komisijas vadītājs.

Otrdien Judins atzina - lai arī bieži par šādu komisiju jēgu vīpsnā, aizdomas par valsts nozagšanu ir gana nopietnas, un ir svarīgi izvērtēt, kādēļ lieta nenonāca līdz tiesai, kura lemtu par attaisnojošu vai notiesājošu spriedumu, un vai likumdošana ir tāda, kas vispār ļauj rīkoties, ja ir aizdomas par valsts nozagšanu. Svarīgs būt ne vien rezultāts, bet arī process.

Tieši procesa nozīmi akcentēja arī komisijai no savas frakcijas izvirzītais Mārtiņš Šics.  

“Mēs nevaram būt izmeklēšanas iestāde, kas prasīs sodus. Bet, lai izdarītu secinājumus likuma gara izpratnē, es domāju, šī izdevība būs,” pauda Šics.

“Mēs noteikti gribēsim noskaidrot, kādēļ par atsevišķām epizodēm, ja tās šķiet aizdomīgas, nav ierosināti paralēli procesi, kāda lielā galamērķa vārda materiāli ir turēti un ierosināta viena vai otra individuālā krimināllieta. Es domāju, būs tāda vērtību saskaņošana. Un es domāju, Judina kungam jau ir programma,” sacīja Šics.

Nav gan vienprātības, vai Judinam šī komisija būtu jāvada. Vismaz divās Saeimas frakcijās – “Saskaņas” frakcijā un “No sirds Latvijai” - uzskata, ka jādomā par citu vadātāju.

“Saskaņas” deputāts Pimenovs uzskata, ka šo komisiju vajadzētu vadīt opozīcijas deputātam, bet diez vai viņam pašam. “Citās frakcijās ir deputāti, kas pavisam nesen ir vadījuši šādas komisijas (..). Jo vajag būt ļoti neatkarīgam viedoklim. Jo absolūti skaidrs, ka - citādāk es nevarēšu nosaukt - visu šo jucekli, kas sācies pēc lietu publicēšanas žurnālā “Ir”, izmantos par labu partijām, kas tagad redz sevi nākamajos valsts pārvaldītājos. Tāpēc opozicionāriem šeit būtu jābūt skaļākai teikšanai,” skaidroja Pimenovs.

“No sirds Latvijai” frakcijas darbam komisijā izvirzītā Inguna Sudraba neatbildēja, vai viņa būt gatava uzņemties vadību, taču arī apstiprināja, ka pēc frakcijas deputātu domām, komisija jāvada opozīcijas pārstāvim. 

Kā varētu sadalīties balsis, pāragri spriest. Nacionālās apvienības deputāts Ritvars Janosns apstiprināja, ka atbalstīs Judinu, īpaši ņemot vērā viņa zināšanas krimināltiesībās. Savukārt ZZS pārstāvis Ainārs Mežulis neatbildēja uz centieniem sazināties. 

Andrejs Judins jebkurā gadījumā savu kandidatūru priekšsēdētāja amatam neatsaukšot.

“Esmu gatavs uzņemties atbildību, un to, ka dažas frakcijas neatbalsta, es saprotu. Es negribu teikt, ka visi to dara ar ļaunu nolūku, tur var būt arī citi apsvērumi. Bet, nu, kritērijs “pozīcija-opozīcija”, es nezinu, vai šajā gadījumā der. Ja mēs atceramies - tās pašas opozīcijas pārstāvji piedalījās sarunās,” sacīja Judins.

“Ko es arī skaidri apzinos, par ko es varu runāt, neatkarīgi no tā, vai vadīšu es vai kāds cits, - es kā komisijas cilvēks plānoju tur aktīvi strādāt. Un neatkarīgi no tā, vai man būs tiesības parakstīt vēstules un jautājumus uzdot kā komisijas vadītājam vai vienkārši dalībniekam, es plānoju aktīvi strādāt. Un tad tiem, kas grib to sabotēt vai vienkārši simulēt, nebūs viegli,” solīja Judins.

Iespējams, komisija uz pirmo sēdi, kurā notiks arī vadītāja vēlēšanas, varētu sanākt vēl šonedēļ.

Jau ziņots, ka žurnāls "Ir" publicējis “Rīdzenes sarunas”, kurās vairāku gadu garumā fiksēts Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un viņiem tuva loka personu teiktais. Vienā no sarunām tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers –, kā arī pazīstami uzņēmēji pārrunā ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos

Savukārt otrajās sarunās apspriesta augstu amatpersonu gāšana. Visbeidzot, trešajās sarunās oligarhi apsprieda, kā pārņemt varu medijos. Tāpat žurnāls publicētajos sarunu atšifrējumos atklāts, kā politiķi kaluši plānus par sev labvēlīga mediju tīkla būvēšanu. Sarunās tiek  spriests, kurus žurnālistus paturēt darbā un kurus atlaist oligarhu pārņemtajā laikrakstā “Diena” un kādiem nolūkiem un vēstījumiem izmantot, piemēram, “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, kas piederot sarunās uzvārdā nenosauktajam Aivaram. Izskan arī runas par toreizējo vēlmi “sakārtot” sabiedriskos medijos, īpaši Latvijas Televīziju, lai nodrošinātu sev vēlamu ziņu parādīšanos tās saturā.

Tostarp sarunās piedalījās tagadējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība), un plašu rezonansi raisīja tas, ka jūlija sākumā premjera īslaicīgās prombūtnes laikā Dūklavs uzņēmās viņa pienākumus.

Ziņots arī, ka pēc žurnāla "Ir" publiskotajām vairāku politiķu sarunām viesnīcā "Rīdzene" par ietekmes sfērām dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atklāja - daļa publiskoto sarunu nemaz nebija KNAB izmeklētajā krimināllietā, kuru pierādījumu trūkuma dēļ prokuratūra un paši izmeklētāji.

Reaģējot uz to, KNAB jaunais priekšnieks Jēkabs Straume nesolīja atjaunot izmeklēšanu lietā, taču KNAB solīja pārbaudīt sarunu utentiskumu, iespējamo noplūdi un arī sarunās izpausto informāciju.

Saistītie raksti
2 komentāri
Kremilek Rukis
Jautājums delikāts - gluži kā KNAB vadītāja, generālprokurora; nu, kaut vai iekšlietu ministra izvēle. Gadījuma cilvēki tādos amatos netiek, tikai tādi, kas zina savu vietu :D
Daina Bērziņa
Komisijā visi Lemberga čomi. Tas nav nopietni .Rezultāts jau zināms.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti