Sestdienas, 5. jūnija, rītā pulksten 7 Latvijā 765 iecirkņos, aizzīmogojot aplokšņu urnas, atklāja kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Šoreiz līdz ar pandēmiju vēlētājiem jāievēro vairāki drošības pasākumi. Pirms ieejas vēlēšanu iecirkņos jādezinficē rokas, kā arī telpā obligāti jāvelk sejas maska un jāievēro divu metru distance.
Zemgalē novēro zemu vēlētāju aktivitāti
Zemgalē apvaicātie vēlēšanu komisiju vadītāji novērojuši daudz mazāk urnā iemesto aplokšņu, nekā citus gadus. Tikmēr tie, kuri tomēr atnākuši novēlēt, no jaunās vadības sagaida aktīvāku kultūras dzīvi, sakārtotākus ceļus un to, ka nomalēs palikušos novadu centri neaizmirsīs.
Vēlēšanu dienas pirmā puse neliecināja par iedzīvotāju atsaucību. To Latvijas Radio nācās dzirdēt visos Zemgalē apmeklētajos vēlēšanu iecirkņos Jelgavā, Elejā, Bauskā, Pilsrundālē un Iecavā. Jelgavas valsts ģimnāzijas vēlēšanu iecirkņa vadītājs Arvīds Prančs pirmajā stundā reģistrēja vien 19 vēlētājus, lai arī citos gados pirmajā stundā atnācis pat teju piecas reizes vairāk. Tomēr vairāk nekā citus gadus vēlētāji izmantojuši iepriekšējās balsošanas iespēju.
Jelgavas iedzīvotāji uz vēlēšanām nāk vai nu tādēļ, ka jau šobrīd ir apmierināti ar vietvaras darbu, vai arī tieši tādēļ, lai kaut ko mainītu.
Arī Jelgavas novada Elejas tautas saieta namā ierīkotā iecirkņa vadītāja Līga Rozenbaha secināja – atsaucība ir gaužām zema. Savukārt vēlētāji nevēlas tikt aizmirsti un Elejā gribētu redzēt aktīvāku kultūras dzīvi un sakārtotākus ceļus ārpus apdzīvotām vietām.
Topošajā Bauskas novada Pilsrundālē vēlētāji viegli atrodami gan nav, tomēr sastaptā vēlētāja norādīja, ka šoreiz vairāk balso par vārdiem. Pilsrundāles vidusskolā iekārtotā vēlēšanu iecirkņa vadītājs Edvīns Balodis šīs vēlēšanas sauca par ļoti maz apmeklētām. Pat Eiropas Parlamenta vēlēšanās aktivitāte bijusi lielāka.
Bauskas Kultūras nama vēlēšanu iecirkņa vadītāja Guna Geriņa norādīja tieši to pašu, ko visur, – ļoti maz vēlētāju. Šajā iecirknī pat trīs reizes mazāk, nekā ierasts.
Tomēr kāda sastaptā vēlētāja šo darbu uzskata par teju obligātu pienākumu: “Nenākt arī ir izvēle. Es labāk atnāku, nekā kāds izvēli izdara manā vietā. Es varu sapņot par [Bauskas] apvedceļu. Mēs varam sapņot par apvedceļu, bet es saprotu, ka tas nav tik vienkārši, jo viņiem laikam nav tik lielas iespējas. Pagalmu sakārtošana, tie tādi pabriesmīgi.”
Arī Iecavas Kultūras namā izvietotā iecirkņa vadītājs Tālrīts Krastiņš aktivitāti sauc par zemu. Līdz aptuveni plst.15 nobalsojuši nedaudz vairāk nekā 600 vēlētāji. Kopā ar priekšvēlēšanu dienām – ap 1200. Bet tā nav pat tuvu ne puse no balsstiesīgajiem. Tikmēr pie iecirkņiem sastaptie vēlētāji galveno kārt balso, lai jaunajā Bauskas novadā Iecava varētu aizstāvēt savas intereses.
Zemgalē sestdien vēlēšanas notiek vienā valstspilsētā – Jelgavā, kā arī Tukuma, Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils kopumā sešos novados.
Dienvidkurzemē apvienojas astoņi novadi
Šajās pašvaldību vēlēšanās pirmo reizi par savu vadību lemj jaunā – apvienotā Dienvidkurzemes novada iedzīvotāji. LTV viesojās jaunveidojamajā novadā, skaidrojot, kāds noskaņojums valda šajā piejūras pusē.
No Valmieras attālāk dzīvojošiem noskaņojums dažāds
Viens no lielākajiem jaunajiem novadiem būs Valmieras novads, kura galvenā aktualitāte būs, kā savienot pilsētas un lauku intereses. Vēlēšanu dienā no novada centra Valmieras attālāk dzīvojošo iedzīvotāju noskaņojums ir dažāds. Daļa uz jauno novadu raugās optimistiski, citi nelolo lielas cerības uz uzlabojumiem.
Agrā rītā tikko durvis bija vēruši vēlēšanu iecirkņi, Mazsalacā bija vēl gana kluss un mierīgs. Daži sastaptie iedzīvotāji pauda bažas par to, kāda būs dzīve lielajā novadā. Mazsalaca reiz jau bija Valmieras rajonā, un nav pārliecības, ka arī turpmāk būs daudz ieguvumu.
Uzrunātie mazsalacieši arī atzina – nav bijis grūti izdomāt, par ko balsot. Vērtēti ir gan darbi, gan cilvēki kā personības. Būtiski arī, lai mazsalacieši būtu pārstāvēti jaunajā sasaukumā.
No Mazsalacas tālāk ceļš veda uz Rūjienu. Tur rosība jau krietni lielāka. Darbojās tirgus. Arī pie vēlēšanu iecirkņa kustība nepārtraukta. Lai gan no jaunveidojamā novada centra – Valmieras – Rūjiena atrodas vairāk nekā 40 kilometru attālumā, tur noskaņojums par atkalapvienošanos daudz optimistiskāks.
Lai gan jau tuvu pie Igaunijas robežas, bet tālu no Valmieras, vairāk nekā 60 kilometrus, neitrāls noskaņojums ir Rūjienas novada Ipiķu pagasta iedzīvotājiem. Pagasts ir viens no mazākajiem Latvijā, arī iedzīvotāju tur pavisam nedaudz.
Ipiķos satiktie apzinās, ka ir nomale. Esot gan žēl noskatīties, kā tukšās mājas sabrūk, taču cer – ja ir attālinātās darba iespējas, tad varbūt kāds vēl tur atgriezīsies vai uzsāks dzīvi no jauna. Bet par to, kādi būs vai nebūs labumi no lielā Valmieras novada, tas jau būs atkarīgs ne tikai no ievēlētājiem deputātiem, bet arī valsts politikas kopumā.
Vēlēšanas Vidzemes un Pierīgas pašvaldībās
Ādažu domes ēkas vēlēšanu iecirkņos sestdienas rītā jau no pulksten septiņiem ieradās vēlētāji. Turklāt Ādažos pie vēlēšanu iecirkņa eksperimentālā kārtā izmēģināja jaunu balsošanas veidu – balsošanu no automašīnas.
No Latvijas Radio aptaujātajiem balsotājiem Jūrmalā daļa atzina, ka ar pašvaldībā notiekošo ir apmierināti, bet daļa sagaida vadības maiņu.
Savukārt Limbažu novadam līdz ar reformu pievienoti Alojas un Salacgrīvas novadi. Pie iecirkņa sastaptie vēlētāji atzina, ka partiju programmas iepriekš īpaši nelasa un izvēli pamatā izdara pēc jau zināmām personībām un darbiem novadā. Kādam ir būtiski, lai uzlabo ceļu infrastruktūru novada nomalē, citi izceļ darbavietu problēmas. Limbažu novadā pēc skaļiem protestiem un Satversmes tiesas sprieduma paliek arī Skultes pagasts, kur pie iecirkņa no rīta rindas neveidojās.
Par varu Daugavpilī cīnās 10 saraksti, Rēzeknē uz pusi mazāk
Latgales divās lielākajās pilsētas līdz plkst.16 nobalsojuši nedaudz virs 26% balsstiesīgo. Daugavpils ar vairāk nekā 90 000 iedzīvotāju ir lielākā pašvaldība, kur sestdien notiek domes vēlēšanas.
29 vēlēšanu iecirkņi sestdienas rītā vēra durvis saviem balsotājiem Daugavpilī, iespēja vēlēt domi dota vairāk nekā 57 tūkstošiem pilsētnieku. Rīts bija patukšāks, bet vēlāk vietām iecirkņos pat nelielas rindas.
„Šajās vēlēšanās daugavpilieši uz vēlēšanu iecirkņiem iet pārdomāti, vairāk iedziļinoties sarakstos un programmās. Kabīnēs ilgi neaizkavējas. Nāk jauni, kas balso pirmo reizi, un nāk arī pensionāri. Vecākajam kungam bija 92 gadi,” pastāstīja 169. vēlēšanu iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Dace Ozere.
Daugavpilieši jaunajā domē izvēlas 15 deputātus, pretendē 154 kandidāti, tātad cīņa par deputātu krēslu – 10 uz vietu.
Mazāka konkurence šajās domes vēlēšanās ir Rēzeknē, kur pieteikti pieci saraksti. Un tas ir pusi mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. Tur jāizvēlas 13 domes deputāti no 80 kandidātiem.
Iepriekšējās vēlēšanās Rēzeknē nobalsoja gandrīz 56% balsstiesīgo iedzīvotāju, bet Daugavpilī tikai 47%. Abu pilsētu, kas saņem dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, iedzīvotāji cer uz attīstību un kā primāro min vairāk darba vietu, lai jaunieši nebrauc prom un lai atgriežas aizbraukušie.
KONTEKSTS:
Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notiek jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notiek 40 vēlēšanu apgabalos.
Satversmes tiesas sprieduma dēļ atceltas vēlēšanas Rēzeknes novadā, kur balsošana notiks 11.septembrī. Tāpat septembrī vēlēšanas notiks Varakļānu novadā, kurš sākotnēji bija iekļauts Rēzeknes novadā, bet pagaidām nolemts nepievienot to citam novadam, jo Saeima nespēja vienoties par lēmumu Satversmes tiesas sprieduma izpildei.
Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn un turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.
