Valsts augu aizsardzības dienests izveidojis interaktīvu karti, kurā atzīmē kaitīgo organismu monitoringu. Kopš aprīļa ikviens zemnieks var apskatīt savai saimniecībai tuvējos inspektoru konstatētos kultūraugu kaitēkļus un slimības. Vairāk par to, kā darboties ar vaad.lv portālā atrodamo karti, stāsta dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande:
„Šī karte strādā kā vispārējs brīdinājums zemniekam. Tas nozīme, ka, apskatot savai saimniecībai tuvāko kartē atzīmēto punktu jeb lāsīti, uzspiežot uz tā, atveras visa informācija, kādā attīstības stadijā augs ir bijis konkrētā novērojuma brīdī un kādas slimības un kaitēkļi tur atrasti. Pieminēšu, ka lāsītes ir dažādās krāsās, zem kurām slēpjas dažādi kultūraugi, lai zemnieki var meklēt sev interesējošo novērojumu. Ja viņš tur konstatē, ka ir kādi kaitīgie organismi fiksēti, tad viņš var doties uz savu lauku un skatīties, kāda ir situācija ar viņa kultūraugiem.”
Līdz nākamajai sezonai augu aizsardzības dienests šajā projektā cer attīstīt sadarbību ar zemniekiem. Proti, inspektori jau sākuši plānot maršrutus, kurp dosies veikt novērojumus, un aicina lauksaimniekus pieteikties, ja vēlas, lai konkrētās saimniecības lauku iekļautu maršrutā.
„Vēl arī mēs būtu ļoti priecīgi, ja, sadarbojoties ar zemniekiem, mēs varētu pie katra novērojuma pievienot viņu komentārus par to, vai šajās vietās ir veikti kādi fungicīdu vai insekticīdu smidzinājumi vai nav. Šeit pat nav būtisks līdzekļa nosaukums, jo mēs vienkārši gribam zināt, vai tas kā ietekmē attiecīgā kaitīgā organisma izplatību,” saka Lestlande.
Patlaban vasarāju graudaugiem, kas turpina savu veģetāciju, sastopamas tādas slimības kā dzeltenplankumainība, pelēkplankumainība un dažādas rūsas. Tāpat augļu dārzos šogad izplatījies ābolu un bumbieru kraupis. Taču kopumā Vidzemes reģionālās nodaļas inspektore Inga Bēme secina, ka kaitīgo organismu izplatība šogad ir krietni mazāka kā iepriekšējos gados vēso un mēreno laika apstākļu dēļ.
Jaunās interaktīvās kartes priekšrocība inspektores ieskatā ir arī operativitāte, jo, apsekojot lauku, dati uzreiz tiek tajā ievadīti. Turklāt visi dati savienoti ar datubāzēm, kur atrodamas slimību pazīmes, izskats un arī padomi apkarošanai.
