Dabas liegums Sventājas upes ielejā izveidots pagājušā gadsimta 80. gadu otrajā pusē. Tā ir aptuveni 22 kilometru gara josla gar upes labo krastu, kas sakrīt ar Latvijas-Lietuvas robežu. 409 hektāru platībā atrodas divdesmit viens Eiropas nozīmes biotops. Liegumā lielākās dabas vērtības ir klajas iekšzemes kāpas, kā arī skābaržu un ozolu audzes. 90. gadu beigās lieguma teritorijai uzsākta dabas aizsardzības plāna izstrāde, taču tolaik tas neesot pabeigts, līdz ar to šobrīd tapušais būs pirmais īpaši aizsargājamās teritorijas regulējums.
"Pamatlietas, kas bija attiecībā uz šo teritoriju, mēs neesam mainījuši. Mēs esam atvēruši vairākas iespējas saistībā ar tūrismu un rekreāciju," pauda dabas aizsardzības plāna izstrādes vadītāja Līga Blanka.
Dabas lieguma teritorija skar vairāk nekā 50 īpašumus, pārsvarā tās ir palieņu pļavas, ganības, arī mežu audzes. Saimnieciskās darbības ierobežojumi lieguma teritorijā ir veicinājuši teritorijas aizaugšanu, plāna sabiedriskās apspriešanas padomē atzina ne viens vien zemju īpašnieks.
"Intensīvi apsaimniekot to pleķīti es nevaru, lopus ganīt drīkst tikai ar īpašiem nosacījumiem ar attiecīgu skaitu uz platību, un, treškārt, pieteikt atbalstam arī nevaru," teica zemes īpašnieks Andis Bārdulis.
Izstrādātā dabas aizsardzības plāna galvenais mērķis ilgtermiņā saglabāt dabas vērtības, nodrošinot teritorijas aizsardzību, izstrādājot priekšlikumus tās apsaimniekošanai. Rucavnieki gan nav īsti pārliecināti, vai jaunais regulējums dos kādu rezultātu gleznainās Sventājas upes ielejas sakopšanā.
"Mums kā īpašniekiem no tā ne silts, ne auksts. Vienīgi jauni ierobežojumi, atkal jādomā, kā visu to apiet, kā atkal izgrozīties," pauda z/s “Šēferi” īpašnieks Andis Timbra. Sventājas upes ielejas dabas aizsardzības plāns izstrādāts turpmākajiem 12 gadiem.
